Pētījumi par skolēnu nākotnes plāniem un profesionālo izvēli parāda, ka plašsaziņas līdzekļos raksturotās perspektīvās nozares atbilst tām, kuras jaunieši norāda kā perspektīvākās.
Pētījumi par skolēnu nākotnes plāniem un profesionālo izvēli parāda, ka plašsaziņas līdzekļos raksturotās perspektīvās nozares atbilst tām, kuras jaunieši norāda kā perspektīvākās.
Samaksa un darba laiks, tie ir vieni no kritērijiem, pēc kuriem darba ņēmējs, kā arī skolēns vadās profesijas vai darbavietas izvēlē. Ja uz darba piedāvājumiem skatāmies lokālā griezumā, tad, piemēram, Smiltenes pusē tiek meklēti strādnieki tādās profesijās kā pārdevējs, pavārs – konditors un sanitārs. Ja, pētot darba devēju pieprasījumu, kāds grib izvēlēties augstskolas studijas, tad uz Smilteni viņš var atgriezties kā ceļu būvinženieris, grāmatvedis, ekonomists vai pedagogs. Tomēr nodarbinātības dienesta speciālisti vērtē, ka tie jaunieši, kuri izvēlas iegūt augstāko izglītību, savu karjeru saista ar galvaspilsētu vai citām lielākajām pilsētām.
“Izvēloties savas profesionālās karjeras virzienu, jāņem vērā trīs būtiskas lietas,” iesaka Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras (PKIVA) Smiltenes nodaļas vadītāja Ilva Jēkabsone. “Lai darbs, ko cilvēks vēlas darīt, būtu viņam interesants un saistošs, lai atbilstu viņa spējām, kā arī, lai varētu atrasts darbu noteiktajā profesijā.”
Mēdz gadīties, ka cilvēku interesē noteiktas profesijas, kā arī viņam piemīt nepieciešamās īpašības un spējas darbam šajā jomā, tomēr bažas rada jautājums – vai interesējošajā profesionālajā jomā būs iespēja apgūt profesiju un pēc tam atrast darbu?
“Tirgus ekonomikas apstākļos garantēt darbu izvēlētajā profesijā var tikai un vienīgi darba devēju pieprasījums, kas lielākoties nosaka, kādi speciālisti būs nepieciešami. Tomēr vienmēr jāatceras, ka tas nemitīgi mainās, turklāt mainās arī pašas profesijas un to saturs,” paskaidro I. Jēkabsone. Grūti precīzi prognozēt, kāda būs Latvijas darba tirgus situācija pēc pieciem vai desmit gadiem. Pēc Latvijas Tautsaimniecības vienotās stratēģijas kā perspektīvākās nozares tiek nosauktas informāciju tehnoloģija, jaunās pakalpojumu nozares (loģistika, komercpakalpojumi, finanšu pakalpojumi), ķīmija un farmācija, materiālu tehnoloģiju apakšnozares, kā arī nozares, kas saistītas ar meža izmantošanu, kurās intensīvi tiek izmantots darbaspēks – tekstilrūpniecība, aparātu un iekārtu komplektējošās nozares, kuģu būve un remonts. Tāpat pārtikas rūpniecības nozares, kas darbojas uz vietējo izejvielu bāzes un kuru saražotā produkcija galvenokārt tiek eksportēta, pakalpojumu nozares, tranzītpakalpojumi un tūrisms.
“Sarežģīti ir izteikt kādas konkrētas prognozes, tāpēc galvenokārt ir jāvērš uzmanība un jākoncentrējas uz to, kas patiešām pašam interesē. Ja cilvēkam patīk un interesē izvēlētās profesijas saturs, viņš daudz labprātāk un veiksmīgāk tajā strādā, tiecas paaugstināt profesionālo kvalifikāciju, kļūstot par atzītu speciālistu. Tādējādi gan vairāk nopelnot, gan jūtoties stabils savā darba vietā,” komentē I. Jēkabsone. Svarīgi ir arī saprast, ka dzīves laikā var nākties vairākkārt mainīt profesiju, līdz ar to aktuāla ir izglītošanās visas dzīves garumā.
Skolēni un darba meklētāji konsultācijas, kā arī informāciju par pieprasītākajām profesijām var iegūt PKIVA Smiltenes kabinetā. Informācija iegūstama arī Nodarbinātības valsta aģentūrā (NVA). Smiltenes sektora vadītāja Dagnija Diūra pastāstīja, ka šo iespēju izmanto skolēni, veicot pētījumus projektu nedēļas ietvaros. Arī NVA darbinieki dodas uz mācību iestādēm, lai tiktos un skaidrotu skolēniem aktualitātes darba tirgū.
