Kādu sestdienas vakaru, kad gaidīju savu ģimeni mājās no laukiem, laiku nositu, skatoties televizoru. Pārslēdzu vienu kanālu uz otru, līdz beidzot apstājos pie “360TV”. Katru dienu tas veltīts kādai tēmai, sestdiena – hobijiem. Tieši tobrīd bija sācies raidījums “Labestības dienasgrāmata”. Stāsts par kādu avantūrisku un drosmīgu vīrieti vārdā Leo, kurš nolēma materiālajai dzīvei pielikt punktu un apceļot pasauli uz sava motocikla balstoties uz cilvēku labestību. Tas nozīmē, ka vīrieša ceļojums ir atkarīgs no līdzcilvēku atbalsta – pasniegta ēdiena, atvēlētām naktsmājām vai piepildītas benzīna kanniņas. Naudu viņš nepieņem. Skatoties sēriju, kurā Leo naktsmājas deva nabadzīga, nedziedināmi slima sieviete, kura ar savu dēlu dzīvo būdiņā (pie mums bērniem dārza štābiņi ir daudz kvalitatīvāki un komfortablāki), es raudāju. Viņai no materiālām lietām trūka itin viss, taču šai sievietei bija plaša un laba sirds. Līdzīgas emocijas kādā citā sērijā izraisīja ceļotāja uzrunātais vīrietis. Leo kārtējo reizi vaicāja pēc naktsmājām, uz ko sastaptais svešinieks atbildēja: “Man nav māju, esmu bezpajumtnieks, taču vari nākt pie mums.” Dzīvojot tik materiālā pasaulē kā šodien, mēs aizmirstam par svarīgāko. Tāpēc izzinot pasaules labestības krātuves, skatoties šo raidījumu, aizdomājos par līdzjūtīgumu, labsirdīgumu un garīgajām vērtībām. Un labais vienmēr atnāk atpakaļ dubultā. Tā arī šajā raidījumā – tie, kuri neatteiks ceļiniekam grūtā brīdī, saņems kādu dāvanu, kas mainīs viņu dzīvi. Slimajai sievietei filmēšanas grupa uzcēla jaunu māju, bezpajumtniekam palīdzēja atgriezties dzīvē. Atcerieties – laba sirds ir visa sākums! Lai izdodas!
