Aizvien lielāku popularitāti iedzīvotāju vidū gūst aktīvā tūrisma pasākumi, kuros pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. To apliecināja kuplais dalībnieku skaits aizvadītajā sestdienā Smiltenes novada aktīvās tūrisma sezonas noslēgumā “Ieriteņo rudenī”.
Teju 70 dalībnieku pagājušās sestdienas, 3. oktobra, rītā pulcējās Niedrāja ezera krastā, lai dotos 30 kilometru garajā distancē, meklējot kontrolpunktus, pildot organizatoru sarūpētos atjautīgos un radošos uzdevumus. Dalībnieku skaita ziņā šis ir rekords Smiltenes tūrisma informācijas centra (TIC) rīkotajos pasākumos, kas tapuši sadarbībā ar Santu Paegli no kustibubrieks.lv. Velobrauciens pulcēja jauniešus, vecākus ar bērniem un seniorus. Brauciens nebija jāveic uz laiku un ātrumu, tā mērķis bija aktīvi atpūsties un izbaudīt dabu, meklējot apslēptos “dārgumus”, taču bērni metās azartā apsteigt cits citu, kas parasti nesteidzīgajam pasākumam piedeva neraksturīgu ātrumu un azartu.Smilteniete Inese Meldere kopā ar meitām Andu un Agnesi Jaunmuktānēm šādā pasākumā piedalījās pirmo reizi. “Dzirdēju labas atsauksmes no Ilvas Stīpnieces, kura jau iepriekšējā reizē bija braukusi. Izdomāju, ka arī es ar meitām varu laiku kopā pavadīt šādi, apskatot savu dzimto pusi Rauzu, izkustoties un izbaudot rudeni. Uzbraucot kalniņā paveras skaists skats. Brīnišķīgi, un nemaz nepamanījām, ka trīsdesmit kilometru aiz muguras,” atzinīgi pasākumu “Ieriteņo rudenī” vērtē dalībniece I. Meldere.Meita Anda piekrīt mammas teiktajam, sakot, ka nav grūti. Tieši pretēji – mazi lauku ceļi, rudenīgi skaistas ainavas un laba kompānija padarījusi dienu par izdevušos un jautrības pilnu. Pirmo reizi TIC organizētajā velobraucienā piedalījās arī smilteniete Baiba Cirīte, kas ikdienā dzīvo galvaspilsētā. “Pamanīju feisbukā afišu. Tā kā man patīk pārvietoties ar velosipēdu un bija brīvdiena, nospriedu, kāpēc ne! Lielākoties maršruts bija sastādīts tā, ka sanāca braukt tik lejā no kalnu. Redzēs, kā būs mājupceļā no Mēru muižas. Pa šiem ceļiem ar velosipēdu braucu pirmo reizi, iesaku arī citiem. Lieliska atpūta!” priecīga par piedzīvoto ir B. Cirīte.“Brauciena maršruts veda pa skaistiem lauku ceļiem bez intensīvas satiksmes. Garām koptām viensētām, govju laidariem, rudenīgiem mežiem, vijoties caur trīs muižām – Mežmuižu, Rauzas muižu un Mēru muižu, kur noslēgumā bija sarūpēts cienasts un zupa, kā arī iespēja katram izveidot sev suvenīru par piemiņu no aizvadītajā vasarā un šajā velobraucienā piedzīvotā un izjustā,” stāsta Smiltenes novada TIC speciālists Modris Apsītis, kurš pats veica maršrutu ar velosipēdu, pa ceļam iemūžinot mirkļus fotogrāfijās.TIC bija arī parūpējies par transportu no Mēru muižas līdz Smiltenei gadījumā, ja kādam velobrauciens bija par garu vai grūtu, jo plānotie trīsdesmit kilometri sākās pie Niedrāja ezera un tur arī noslēdzās. Savukārt ezers no Smiltenes atrodas aptuveni sešus kilometrus, līdz ar to daudziem dalībniekiem brauciens sanāca garāks. Organizatori pateicas visiem pasākuma dalībniekiem, kā arī saka īpašu paldies sadarbības partneriem – maršruta veidotājai Santai Paeglei, Mēru muižas saimniecei Zinaidai Bērzai un Aldim Krasņickim.Smiltenes novada TIC vadītāja Sanda Veismane aicina iedzīvotājus sekot līdzi informācijai, jo oktobra beigās notiks jau nākamais aktīvās atpūtas pasākums, kas būs interesents kā bērniem, tā pieaugušajiem. Fotogaleriju no “Ieriteņo rudenī” var apskatīt portālā ziemellatvija.lv sadaļā Foto, kā arī smiltene.lv sadaļā Galerijas.Izbrauc pats!Velomrašrutā iekļautie objekti:Niedrāja ezers – Savienots ar sešiem mežezeriem (Mellūzi, Salaini, Niedrīti, Bezdibeni, Zummeru un Bezvārdi). Zināms, ka tie jau pirms simts gadiem savā starpā bijuši savienoti ar mākslīgiem kanāliem, pa kuriem kādreiz varējis vizināties ar laivām.Mežmuiža – agrāk saukusies par Kjussel (no vācu valodas). Līdz šodienai no muižas laikiem vēl saglabājušās vairākas saimniecības ēkas (kalpu māja, smēde, kūtis, pienotava, ledus pagrabs, stallis, klēts) un skaistas koku alejas.Rauzas dzirnavas – būvētas 19. gadsimta beigās uz Šepkas upes. Šeit ir uzņemti kadri filmai “Īsa pamācība mīlēšanā”. Blakus dzirnavām redzams robežakmens ar gadu skaitli 1867. Šis akmens pēc meliorācijas darbiem atvests no Purzemnieku zemēm.Vecā Rauzas skola – tā darbojusies aptuveni līdz 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem. Ēka ir ap 270 gadu veca, tagad dzīvojamā māja ar nosaukumu “DzintariRauzas muižas komplekss – tā sākotnēji, tāpat kā Mēru muižas pusmuiža, dibināta 18. gadsimta vidū. Jau 18. gadsimta beigās muiža darbojusies kā patstāvīga bruņinieku muiža. Daudzus gadus tajā valdīja fon Cekeļu (Zoeckell) dzimta. Padomju laikā muižas ēkā bijušas dažādas iestādes. Pidriķlans – atrodas 133 metrus virs jūras līmeņa. Kādreiz šajā kalnā atradies vietējais ķieģeļceplis. Tas darbojies līdz pat 1940. gadam. Savukārt Pidriķkalnu māju teritorijā ir manāmas šķūņa drupas, kurās pirms izsūtīšanas tikuši ieslodzīti vietējie iedzīvotāji. Braslas krogs – celts ap 19. gadsimta vidu. Otrā pasaules kara laikā pa ceļu no Braslas kroga līdz Palsmanei kursēja sarkanarmieši, kurus apkārtnē slapstījušies partizāni centās apiet.Vecā Mēru skolas ēka – celta 1883. gadā. Kad skola 1926. gadā pārcēlās uz muižas ēku, šeit izveidoja nespējnieku namu. Blakus skolai 1887. gadā uzcelta arī pagastmāja. Tur bijusi pagasta valde, pasts, bibliotēka un milicija ar karceri.Mēru muiža – apskatāma muižas pils, kas celta 1905. gadā romantiska eklektiskā stilā ar tornīšiem, kas tai piedod senlaicīgu izskatu. 1926. gadā tā pārbūvēta skolas vajadzībām, kas šobrīd vairs nedarbojas. Kopš 2011. gada muižā atrodas Smiltenes novada muzejs.Šī maršruta karte pieejama Smiltenes novada TIC, Smiltenē, Dārza ielā 3
