Uzņēmēji vienojas par vēlmi veidot stipendiju skolēniemValkas novada attīstību un dzīves kvalitāti lielā mērā nosaka vietējo iedzīvotāju iespēja strādāt un saņemt cilvēka cienīgu atalgojumu. Ja Valkā ir lieliskas izglītības iespējas un patīkama dzīves telpa, diemžēl to nevarētu teikt par iespēju atrast darbu.Inga Karpova
Pašvaldības rīcībā esošie dati rāda, ka vairāk nekā trīs simti valcēniešu pašlaik strādā ne tikai kaimiņpilsētas Valgas, bet arī citās Igaunijas pilsētu ražotnēs. Tas nozīmē, ka pašvaldība nesaņem šo darbinieku maksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli un diemžēl arī to, ka Valkā katastrofāli trūkst darba vietu. Par šiem un vēl citiem ar vietējo uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem domnīcā “Uzņēmējdarbības attīstība Valkā, priekšnosacījumi, lai te paliktu un atgrieztos” diskusijas vadīja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Atklājot savu pieredzi,viņš ieteica vietējai pašvaldībai auklēties ar pašreizējiem uzņēmējiem, radīt tādu vidi, lai uzņēmējiem nerastos vēlme pārcelties uz citu vietu. Savukārt lai piesaistītu investorus, pašvaldībai jāpiesola īpašs “banāns”, piemēram, telpas ar visām nepieciešamām komunikācijām, īres atlaides un interneta pieslēgums. Zinot bagātās kaimiņienes – Valmieras pilsētas – situāciju, kur uz 1000 iedzīvotājiem ir pieejamas 938 darba vietas, tomēr arī kaimiņu pašvaldība cīnās par ikvienu uzņēmēju, kas ne tikai vēlas uzsākt savu darbību, bet te jau strādā. Domnīcā ar viedokļiem dalījās ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī novadnieki, kuri savu darbību izvērsuši citās Latvijas pilsētās. Liels un pārsteidzošs atklājums bija gados jaunie, bet jau daudz sasniegušie Ilze Eglāja (dzimusi – Krieviņa) un Arturs Svekris. Arturs novada domei izteica aizrādījumu, kāpēc vēl līdz šim viņa uzņēmums SIA “Nordtex” nav saņēmis pašvaldības uzaicinājumu piedalīties pasākumos vai arī ierasties uz sarunām par sadarbības iespējām. Vietējiem tas būtu jādara regulāri – sazināties ar novadniekiem un mēģināt rast sadarbības risinājumus. Savukārt Ventspilī strādājošā I. Eglāja sola valcēniešiem neliegt savu padomu investīciju piesaistei, kas ir būtiski teritorijas attīstībai. Ar padomiem neatpalika arī vietējie uzņēmēji, kuri veiksmīgi darbojas un rada darba vietas valcēniešiem. SIA “Valkas meliorācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Biezais uzskata, ka Valka un Valga ir jāuzskata par vienotu pilsētu, taču uzņēmējdarbībai traucē atšķirīgā nodokļu sistēma. Ja Valkā pašlaik dzīvo nedaudz vairāk kā pieci tūkstoši iedzīvotāju, bet Valkā un Valgā kopā – 19 tūkstoši. Tas ir cipars, ar kuru iespējams dažādos projektos cīnīties par iespēju saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Tas ir jautājums, pie kura pašvaldībai cītīgi jāstrādā ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas valdības līmenī.Paralēli diskusijām par uzņēmējdarbību namīpašnieks Andrejs Pebo ieteica izveidot īpašu stipendiju, kuru veidotu uzņēmēji ziedojumi. Šo stipendiju varētu pasniegt skolēniem, kuri uzrāda lieliska uzņēmējdarbības vai ekonomikas zināšanas.
Jāskrien ātrāk nekā to dara citi
Lai gan domnīcas sākās ar diskusiju par uzņēmējdarbību, tomēr nekas nav iespējams bez izglītības. Valkas novadā šajā jomā tiek investēts visvairāk, taču gudrības iegūšanai naudas nekad nevar būt par daudz. Atliek vien meklēt un rast vislabākās idejas un virzienus, kuru praktiskā atdeve būtu lielākā un vērtīgākā.Aldis Dubļāns
Diskusiju par izglītību vadīja Valkas 1. vidusskolas absolvents, tagad profesors un izglītības un zinātnes eksministrs Roberts Ķīlis. Vispirms viņš rosināja izveidot tālruņu aplikāciju par Valku, kas varētu būt pirmā Latvijā un kurā būtu visplašākā informācija par mūsu pilsētu un novadu. Atliek vien viņam piekrist, ka Valka ir tādā situācijā, ka, tēlaini runājot, jāskrien ātrāk, nekā to dara citi. Ja pedagogu kolektīvi izglītības iestādēs noveco tik strauji, kā tas notiek pašlaik, tad diezin vai spēsim paskriet ātrāk nekā kaimiņi jeb konkurenti. Iespējams, ka plānotā izglītības reforma Valkas novadā spēs saglabāt visu labo, kas ir pašlaik, taču radīs arī jaunas un svaigas vēsmas. Viens no rosinājumiem bija organizēt digitālo tālapmācību tiem, kuriem nav iespējams mācīties klātienē. Diemžēl daudzi tam nav psiholoģiski gatavi.Prieks, ka valcēniešiem ir panākumi kultūras jomā. Pat vairāk, kultūras dzīves galva Aivars Ikšelis svēti tic, ka, izmantojot pašreizējo situāciju, Valkā agrāk vai vēlāk bunkuros taps Laikmetīgās mākslas centrs. Šim un citiem nolūkiem ir piesaistīta Kultūras akadēmija, Mākslas akadēmija un Ekonomikas un Kultūras augstskola. Kultūras dzīves notikumiem ir izveidota pamatprogramma trijiem turpmākajiem gadiem. Tomēr pilsētai ir nepieciešams ne tikai apmaksāts mārketinga speciālists, bet arī savs mākslinieks, kas radītu un attīstītu tās vizuālo tēlu.Viens no variantiem kultūras dzīves attīstībai ir veidot pasākumus, tendētus ne tikai vietējai auditorijai, bet arī valmieriešiem, strencēniešiem un citu novadu iedzīvotājiem. Labs piemērs ir tradicionālie opermūzikas svētki katru rudeni. Tādus vajadzētu vairāk. Der apdomāt pat šķietami vistrakākās idejas, turklāt tādu netrūkst.Bijušais valcēnietis, Ķekumsa novada domes deputāts Juris Jerums provokatīvi paziņoja, ka viņš ar ģimeni negrasās dzīvot Valkā. Vispirms kategoriski atmetama doma, ka Valkā varētu būt kāda augstskola vai tās filiāle, taču piekrīt, ka noorganizējot nelielu grupu varētu mācīties e-vidē tālmācībā. Nepieciešams vien grupas vadītājs, kurš visu organizētu un rīkotu sesijas. Saprotami, ka izglītības lietas veido dažādu apstākļu kopums. Labu karjeru izveidojušie valcēnieši dzīvo un strādā ne tikai daudzās vietās Latvijā, bet pat, piemēram, Kembridžā. Atliek vien viņus uzrunāt un aicināt tikties ar vietējiem interesentiem. Novērots, ka cilvēkiem vecumā no 45 līdz 65 gadiem rodas sentimentāla attieksme pret mazajām vietām, kur viņi agrāk dzīvojuši. Viens no veidiem, kā jauniešus piesaistīt mācībām, ir stipendiju veidošana. Tās talantīgiem bērniem var veidot arī uzņēmēji.Visticamāk, ka taisnība ir arī Ķekavas novada domes Izglītības pārvaldes vadītājam Vitoldam Krieviņam, kurš uzskata, ka itin drīz aktuāla būs labu pedagogu piesaiste. Tos bagātās pašvaldības nopirks par dārgu naudu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Par šiem aspektiem jādomā savlaicīgi. Domnīcā izskanējušie viedokļi ir vērā ņemami, un daudzi bija vienisprātis, ka šādas prāta vētras rīkojamas biežāk.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
Tūrismā ideju netrūkst, atliek tās īstenot
Valkā lielu uzmanību pievērš arī tūrisma attīstībai kā vienai no jomām, kurā novads varētu nopelnīt. Tādēļ Pasaules valcēniešu dienu domnīcā “Tūrisms, mobilitāte un piederība, Valkas tēls – 21. gadsimta realitāte” to apsprieda kā otru nozīmīgāko tēmu pēc uzņēmējdarbības pilnveidošanas. Aivars Zilbers
Domnīcas dalībnieku pārdomas un ieteikumi apliecināja, ka pilsētā un novadā vēl ir daudz iespēju attīstīt tūrismu, izveidojot pilsētā objektus, kādu nav citur. Viens no lielākajiem nākotnes projektiem ir Valkas un Igaunijas kopīgais darbs abu pilsētu centra pārbūvei, izveidojot Valkā vides inkubatoru. Tas nozīmē, ka vienā vietā vienkopus varētu darboties mājsaimnieki un amatnieki. Tur raudzētu vīnu, tecinātu kandžu, savukārt amatnieki un rokdarbnieki darinātu savus ražojumus. Iebraucēji to visu varētu vērot, pirkt un baudīt. Bija doma šādu vietu ierīkot vecajā pienotavas ēkā netālu no robežas, bet diemžēl to jau nopirkuši igauņi. Pagaidām par šādu centru ir tikai ieceres, bet, kā atzina novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, cerības nav atmestas, jo ideja ir ļoti laba.Arī citi izteicās, ka pašlaik Valkā nav lielu tūristu piesaistes objektu, ko noteikti vajadzētu, un ieteica vispirms padomāt par robežas sakārtošanu ar kopīgu virtējo amatniecības centru pie tās. Tas noteikti daudzus vilinātu. Pašlaik novadā lielākais tūrisma objekts ir Ērģemes pilsdrupas, kuras rekonstruē. Valkas novada tūrisma informācijas centra vadītājs Madars Lāns uzskata, ka pēc atjaunošanas pabeigšanas, pilsdrupas piesaistīs daudz tūristu un liela daļa neizbrauks tikai cauri Valkai, bet dosies uz tām kā galamērķi. Daži uzskatīja, ka uz to vien paļauties nevajadzētu. Jārisina jautājums par Valkas un Valgas sadarbību. Pagaidām nav tā, ka Valkā kāds varētu visu izstāstīt iguniski, un latviski izskaidrot redzēto Valgā. Piemēram, daudzus no Latvijas interesē Valgas militārais muzejs, taču tur latviešu valodā nav uzrakstu un nav tulku, kas visu izstāstītu. Nākotnē valodu problēma jārisina, domājot, kā igauņu valodu sākt mācīt jau Valkas bērnudārzos.Tomēr viena lieta ir izdomāt, ko interesantu rādīt tūristiem, otra – kur viņi nakšņos. Ja nebūs vietu nakšņošanai, protams, ceļotāji aizbrauks tālāk. Par viesnīcu notika šķēpu laušana. Vieni uzskatīja, ka Valkā viesnīcu neatmaksājas celt. Uz pasākumiem atbrauks cilvēki, bet pēc tam tās telpas būs tukšas. Domes priekšsēdētājs atzina, ka 50 kilometru rādiusā nav nevienas lielākas viesnīcas. Pašvaldība pati uzņemtos izveidot Valkā divarpus zvaigžņu viesnīcu, taču tā nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību. Pašlaik ir plāns no divām kādreizējām kopmītnēm viesnīcu izveidot mikrorajonā pie SIA “Valkas meliorācija”. Tomēr daži dalībnieki šo ieceri noraidīja, sakot, ka viesnīca nespēs tādā pilsētā kā Valka ilgi pastāvēt, jo tai nebūs noslodzes. V. A. Krauklis tam nepiekrita, minot, ka pašvaldība viena spēs vasarā un ziemā trešdaļu viesnīcas piepildīt. Savukārt citi ieteica iedzīvotājiem nodarboties ar biznesu, izīrējot savās mājvietās brīvas istabas. Turklāt dome varētu savus tukšos dzīvokļus uzturēt un izīrēt iebraucējiem. Citur jau ir tāda pieredze. Jāizmēģina maksimāli izmantot to, kas jau ir.Interesantu ideju – atjaunot šaursliežu vilcienu Valkā – ieteica ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Jerums. Kādreiz tas jau bija un tā ceļš daļēji ir saglabājies. Savukārt pie dzelzceļa dzīvo zemnieki, kuri braucējiem varētu piedāvāt pienu, pašu ceptu maizi un citus lauku labumus. Savukārt laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Inguna Johansone ieteica rīkot realitātes šovu, piemēram, pārnesot cukura maisus pār robežu.Ideju tiešām bija daudz. Ja no visām izdotos īstenot kaut pusi, Valkas vārds iegūtu jaunu spēku, izskanot Latvijā un pasaulē.
