Nekad nevar būt pilnīgi drošs par savām zināšanām, jo vienmēr var palikt kāds nezināms jautājums.
Nekad nevar būt pilnīgi drošs par savām zināšanām, jo vienmēr var palikt kāds nezināms jautājums. Dzīve ir neprognozējama.
Šī ir atziņa, ko pēc sudraba godalgas saņemšanas Valsts olimpiādē vēsturē pauž Smiltenes Centra vidusskolas 12. klases skolnieks Dzintars Puriņš. Pirms tam viņš ieguvis augstāko novērtējumu arī Valkas rajona mēroga zinību pārbaudē.
Vaicāts, vai pamats uzvarai olimpiādē ir zināšanas vai tā ir tikai laimes spēle, Dzintars uzsver, ka ļoti daudz jālasa un nepietiek tikai ar zināšanām, ko var iegūt mācību grāmatās. Viņš padziļināti par vēsturi sācis interesēties jau no 5. klases un izmanto katru iespēju izlasīt kādu jaunu grāmatu. Tāpēc puisis gandarīts arī par Valsts olimpiādē iegūto balvu – grāmatu “Simts ievērojamākie politiķi”. “Noderīga, jo vienmēr der kaut ko jaunu uzzināt,” novērtē vidusskolnieks.
Nereti valda uzskats, ka vēstures grāmatas ir salīdzinoši neinteresanta lasāmviela, jo tajās stāstīts par jau sen notikušiem faktiem. Dzintars strikti iebilst, jo uzskata, ka tieši tas ir interesantākais, ka var uzzināt par svarīgiem un nozīmīgiem notikumiem, kas ietekmējuši mūsu visu dzīvi.
Dzintara vēstures skolotāja Dzintra Ozoliņa uzslavē savu audzēkni, ka viņš vienmēr ieinteresēti ieklausās viņas teiktajā, kā arī var redzēt, ka puisis ir daudz lasījis un vēsturē ļoti zinošs. “Nav no runīgajiem, bet daudz zina,” vērtē skolotāja. Olimpiādē viens no jautājumiem bija eseja, kurā jāsalīdzina Latvijas laika un šodienas ekonomika. Dzintars veiksmīgi ticis galā ar šo jautājumu un bez problēmām izklāstījis savas pārdomas, kas aizņēmušas visu šim nolūkam atvēlēto uzdevumu lapaspusi.
“Jautājumi bija diezgan grūti. Tādi netradicionāli un sarežģīti. Politiķi jāatpazīst. Ļoti augsta līmeņa uzdevumi, kur tiešām padziļināti viss bija jāzina. Ļoti jādomā, ko lasi, ko redzi un ko uzraksti,” komentē Dzintars. Viņš pasmaida, ka trūkst vārdu, lai aprakstītu, ko tik visu nevar iekļaut jautājumos.
“Uztraukums bija pamatīgs, un bija kārtīga nervu slodze, lai varētu koncentrēties,” atzīst vidusskolēns. Viņš atklāj, ka jau iepriekš dienām ilgi domājis par gaidāmo pārbaudījumu.
Dzintars ir dzimis un audzis Smiltenē, un Centra vidusskola ir viņa pirmā un vienīgā skola. “Stabili esmu pagaidām nogruntējies savā pilsētā,” pajoko Dzintars un piebilst, ka savu nākotni saista ar vēstures studijām. “Ceru mācīties pa šo līniju. Kaut ko saistībā ar vēstures tēmu,” saka smiltenietis.
