Šomēnes Smiltenē, ģimenes ārstu praksēs, atkal viesojās Pārmantotā vēža institūta speciālisti, lai potenciālajiem pacientiem sniegtu konsultācijas par iespējamo saslimšanas risku ar ļaundabīgajiem audzējiem.
Šomēnes Smiltenē, ģimenes ārstu praksēs, atkal viesojās Pārmantotā vēža institūta speciālisti, lai potenciālajiem pacientiem sniegtu konsultācijas par iespējamo saslimšanas risku ar ļaundabīgajiem audzējiem.
“Esam ieradušies uz konsultācijām, lai tiktos ar pacientiem, kuru ģimenēs ir konstatēti ļaundabīgie audzēji un kurās ir vairāki šādi saslimšanas gadījumi. Īpaši vērība tiek vērsta uz pacientiem, kuriem saslimuši pirmās un otrās pakāpes radinieki,” paskaidro Pārmantotā vēža institūta speciālists, ārsts, ķirurgs – onkologs Viktors Borošenko.
Izbraukuma mērķis ir palīdzēt apzināt tos cilvēkus, kuru ģimenēs ir paaugstināts risks saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem. Šie cilvēki tiek uzaicināti uz konsultāciju, kurā ārsts sarunā ar pacientu izvērtē šo risku un iesaka izmeklējumu minimumu, kas būtu nepieciešami, lai, ja gadījumā cilvēkam ir lemts saslimt, šīs novirzes orgānu veselībā tiktu konstatētas pēc iespējas ātrāk. Ja saslimšana tiek diagnosticēta agrīni, tad ārstēšanas iespējas ir plašākas un dzīvildze garāka. Ar pirmā vai otrā stadijā konstatētu audzēju 95 procenti pacientu dzīvo ilgāk par pieciem gadiem, bet ilgāk par desmit gadiem – 85 procenti. “Tas ir ļoti svarīgi,” uzsver speciālists.
Sadarbībā ar Eiropas Savienības fondiem šā projekta ietvaros ir iespēja noteikt gēnu izmaiņas pacientam. Ja izmaiņas ir gēnos, tad saslimšanas risks ir vēl augstāks. Tāpēc ļoti svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka mediķu uzdevums ir viņiem palīdzēt un rast risinājumu.
Vai pacienta psiholoģiskajam noskaņojuma ir būtiska loma cīņā ar slimību? “Psiholoģiskajam momentam ir milzīga nozīme. Auto suģestija vai suģestija no malas ir zināma jau kopš senseniem laikiem, kad virsaitis bija nepārspējama autoritāte ciltī, kas jaunam spēcīgam kareivim pateica – tu šodien nomirsi, un viņš nomira. Tas nav nekas jauns. Auto suģestija ir tikpat svarīga, cik ārsta attieksme. Tā ir pacienta attieksme pret paša veselību,” salīdzina V. Borošenko.
Onkologs secina, ka dažkārt pacientu pārņem tāds dvēseles noskaņojums, ka viņš nevēlas izmeklēties un iet pie ārsta aprunāties. Tajā pašā laikā slimnieks ķeras pie katra netradicionāla medicīnas līdzekļa vai ieteikuma. Daudzi zina, ka viņiem ir onkoloģiska saslimšana, bet pie ārsta neiet. Tas būtu jāpārvar, jo netradicionālie līdzekļi ir malduguns. Konsultāciju mērķis ir pārliecināt pacientus nebaidīties. Tomēr daudzi pie šī secinājuma nonāk vēlāk. Nav daudz tādu valstu, kur speciālisti dodas šādos izbraukumos. Parasti plūsma ir pretēja. Tāpēc vajadzētu novērtēt iespēju tikties ar speciālistu un uzzināt viņa rekomendācijas.
