Piektdien Smiltenē kompetenta žūrija vēroja, kā nākamgad gaidāmo vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku repertuāru apguvuši Valkas rajona dejotāji – jaunieši, vidējā paaudze un seniori.
Piektdien Smiltenē kompetenta žūrija vēroja, kā nākamgad gaidāmo vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku repertuāru apguvuši Valkas rajona dejotāji – jaunieši, vidējā paaudze un seniori.
Uz Smiltenes kultūras un sporta centra skatuves cits aiz cita uzstājās 14 kolektīvi. Triju sniegumu žūrija novērtēja ar augstāko pirmo pakāpi.
Tie ir: Smiltenes kultūras un sporta centra Tautas deju ansamblis “Ieviņa” (jauniešu deju kolektīvu A grupa), TDA “Ieviņa” studija (jauniešu deju kolektīvu B grupa, abu kolektīvu mākslinieciskā vadītāja Ieva Adāviča), Strenču kultūras nama vidējās paaudzes deju kopa “Tīne” (vidējās paaudzes D grupa, vadītāja Ineta Lezdiņa).
Kāpēc viņi ir tik labi
TDA “Ieviņa” jau daudzus gadus pārliecinoši ir Latvijā labāko Tautas deju ansambļu virsotnē. To dejotāji pierādīja arī šā gada skatē. Toties ziņa par augsto vērtējumu bija neviltots pārsteigums TDA “Ieviņa” studijas dejotājiem, kuri sasniegto uztvēra ar skaļām gavilēm. Šajā kolektīvā dejo 6. – 9. klašu skolēni. Vecuma ziņā, iespējams, tas ir jaunākais kolektīvs visā Latvijā, kurš startē jauniešu un pieaugušo kolektīvu skatē. Strenču “Tīnes” dejotāji savukārt izjuta gandarījumu par mēģinājumos ieguldīto rūpīgo darbu.
Paziņojot rezultātus, žūrija īpaši uzteica “Ieviņas” studijas dejotāju sniegumu. “Deja “Medinieki” “Ieviņas” studijas izpildījumā bija īsts meistardarbs,” vienīgi šo priekšnesumu īpaši izcēla žūrijas komisijas priekšsēdētājs, viens no 2008. gada svētku deju lieluzveduma koncepcijas autoriem, horeogrāfs Jānis Purviņš. “Šī deja “Ieviņas” studijas sniegumā ir gatava bilde, kura stāsta par visu, ko iecerējis autors. Arī otra deja “Tymā upes molā” viņu izpildījumā bija spilgts skatuves priekšnesums,” J. Purviņš vēlāk teica “Ziemeļlatvijai”.
Savs atzinums viņam ir arī par pārējiem pirmās pakāpes kolektīviem: “TDA “Ieviņa” jau ilgus gadus ir viens no Latvijā spēcīgākajiem ansambļiem. Priecē, ka vēl aizvien šis līmenis saglabājas. Ir arī interesanti vērot atšķirīgās nianses, kuras vadītāja atradusi un ielikusi dejās. Strenču “Tīnes” sniegumā autora iecerētā kustība bija pildīta ar azartu, dzīvesprieku, partnerattiecībām. Bija precīzs zīmējums un dejas solis. Uz skatuves redzēju dejiskus cilvēkus.”
Vīriešu ir tik, cik ir
“Ziemeļlatvija” ievēroja, ka augstāku žūrijas vērtējumu skatē saņēma kolektīvi, kuru sniegumā skatītāji redzēja vieglus, skaistus dejas soļus un smaidus un pat nenojauta, cik sviedru tobrīd dejotājiem prasa fiziskā piepūle. Tāds rezultāts panākts, cītīgi strādājot daudzos mēģinājumos. Kopumā skatē centās visi kolektīvi, atklājot neviltotu dejas prieku. Ja kādam kaut kas neizdevās, piemēram, sajuka soļi, tam ir objektīvs skaidrojums.
“Valkas rajons ir pierobežas rajons. Vīriešu rajona kolektīvos ir tik, cik ir,” secina Valkas rajona deju kolektīvu virsvadītāja Ieva Adāviča, “un lielai daļai šī varbūt ir pirmā sezona, kad viņi dejo. Tas nav vienkārši. Tāpēc varbūt rezultāti ir tādi, kādi ir. Turklāt deju svētku repertuārs ir grūts. Ir dažādi taktsmēri, un dažās dejās pat viss ir otrādi nekā parasti. Taču priecājos, ka cilvēkiem joprojām ir liels azarts un prieks dejot, un varbūt ne vienmēr skatē iegūtie punkti ir svarīgākais.”
Ne viens vien kolektīvs savulaik “Ziemeļlatvijai” atzinis, ka galvenā balva ir dejot lielajos Dziesmu un deju svētkos.
Pagaidām iztiek bez punktiem
J. Purviņš uzsver, ka pagājuši tikai pieci mēneši, kopš 2008. gada svētku repertuārs nokļuvis pie dejotājiem. Ir laiks to mācīties un pilnveidot vairāk nekā gadu, lai Rīgā būtu skatāma pilnasinīga latviešu deja.
Kopumā Valkas rajona kolektīvi žūrijai atstājuši patīkamu iespaidu un secinājumu, ka Valkas rajonā ir daudz dejotāju. Par to kolektīvu vadītājām, pašvaldībām paldies pēc skates teica Valkas rajona padomes Kultūras nodaļas speciālistes Līga Lāne un Sarmīte Reke.
Rajona kolektīvus vērtēja dejas profesionāļi šajā jomā: Jānis Purviņš, Jānis Ērglis (viens no 2008. gada deju lieluzveduma koncepcijas autoriem), Ingrīda Saulīte, Gunta Skuja un Maruta Alpa. Šogad žūrija punktus nepiešķīra. Valsts aģentūra “Tautas mākslas centrs” uzskata, ka šā gada skates ir pirmais posms ceļā uz deju svētkiem un tajā nav nepieciešams vērtējums punktos. “Lēnām un mierīgi, bez liekiem uztraukumiem gatavojamies deju svētkiem,” uzsver J. Purviņš.
Valkas rajona deju kolektīviem atelpai gan dots tikai mazs brīdis. 26. maijā Valkas stadionā būs deju svētki, kuros savu dejotprasmi rādīs Alūksnes, Cēsu un Valkas rajonu kolektīvi.
