Valkas novada centrālā bibliotēka jau labu laiku aicina iedzīvotājus meklēt un darīt zināmus Valkas pilsētas kultūras kanonus, taču diemžēl iedzīvotāju atsaucība ir minimāla.
Bibliotēkas speciāliste Jana Čākure stāsta, ka bija doma veidot izstādi no cilvēku iesniegtajiem kultūras kanoniem. Sākoties iestādes remontam, izveidota arī neliela virtuālā izstāde, kurā savus priekšlikumus ielikušas bibliotēkas darbinieces.
Vajadzēja uzrunāt cilvēkusTomēr no pārējiem iedzīvotājiem to nav. “Acīmredzot kļūda ir izstādes organizēšanā. Iespējams, vajadzēja uzrunāt cilvēkus, nevis gaidīt, kad kāds atsūtīs savu kanonu,” spriež J. Čākure. Valkā vietējo vērtību, kuras var pretstatīt Latvijas kultūras kanoniem, ir diezgan daudz. Bibliotekāres domā, ka Brīvības piemineklim Latvijas mērogā var nolikt blakām pieminekli “Senlatviešu karavīrs” Valkā, kas veltīts 1919. gadā Brīvības cīņās kritušajiem Valmieras kājnieku pulka karavīriem. To atklāja 1922. gadā, un tas Latvijas provincē bija pirmais lielākais mākslinieciski veidotais piemineklis. Pieminekļa autors ir tēlnieks Emīls Melderis. Senlatviešu karavīrs uz vairoga atspiedies stāv kā goda sargs pie Varoņu kapiem.Pieminekli demontēja PSRS laikā 50. gadu sākumā un apraka netālu no uzstādīšanas vietas. 1988. gada 10. oktobrī Latvijas Tautas frontes, “Lauktehnikas” un novadpētniecības aktīvistu grupa izraka skulptūru, restaurēja to un atkal uzstādīja Varoņu kapos. Senlatviešu karavīrs ir vienīgais monumentālās celtniecības darbs, kas pieskaitāms kubisma virzienam mākslā.Jāzepam Vītolam Latvijā var likt līdzās Jāni Cimzi, Kārlim Skalbem – Arturu Gobu, bet Lielvārdes jostai – Valkas jostu. To savulaik atradusi lietišķās mākslas studijas “Saulīte” vadītāja Brunhilde Pētersone, kura ir izpētījusi Valkas puses etnogrāfijas tradīcijas. Savukārt Latvju dainām var līdzās nolikt teikas par Putraskalnu un Līgavu akmeni. “Mūsuprāt, tās ir lielas vietējās vērtības, kas jāsaglabā. To, kas ir kultūras kanons un Valkas vietējās vērtības, var apskatīt bibliotēkas mājaslapā http://vpb.valka.lv/?p=8825. Joprojām gaidām priekšlikumus par īpašām Valkas “rozīnītēm,” saka J. Čākure.
Vērtība – divu kultūru mijiedarbība“Ziemeļlatvija” vēlējās noskaidrot, ko par Valkas kultūras kanoniem uzskata citi iedzīvotāji. Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere kā pirmo min dziesmu apdares meistaru Jāni Cimzi, ar ko Valka var lepoties. “Noteikti arī Velga Krile un viņas dzeja pieskaitāma pie vietējiem kultūras kanoniem,” apliecina Z. Brūvere. Savukārt Valkas ģimnāzijas vēstures skolotāja Vineta Skutāne personālijas nevēlas nosaukt, jo tad saraksts iznāktu garš. “Domāju, ka mūsu vērtība ir divu kultūru – igauņu un latviešu – mijiedarbība. Šajā aspektā pierobeža ir kā kultūras vērtība. To izmantoja arī Jānis Cimze, seminārā mācot gan latviešus, gan igauņus,” saka V. Skutāne.Savukārt ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga uzskata, ka visos laikos Valkā kultūrvērtība ir izglītība. “Šeit ciena izglītotus cilvēkus. 20. gadsimta sākumā Valkā bija daudzas izglītības iestādes. Otra vērtība ir ģenerālis Pēteris Radziņš, kurš pirmais saņēma Lāčplēša Kara ordeni. Zīmīgi, ka vietā, kur sākas Latvija, varam atcerēties Pēteri Radziņu, kurš mīlēja šo valsti,” skaidro L. Kreicberga. Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele kā milzīgu vērtību min Jāni Cimzi, uzskatot, ka viņa nozīme ir visas Latvijas mērogā.Redakcija uzskata, ka Valkas kanonu sarakstā noteikti ierakstāms arī laikraksts “Ziemeļlatvija”, kas jau 90 gadus atspoguļo, fiksē un analizē vietējo dzīvi.Tikai dažu cilvēku aptaujā ieguvām daudz kultūras vērtību. Iespējams, ir vēl vairāki vietējie kanoni. Tādēļ vajag atsaukties bibliotēkas aicinājumam un savus ieteikumus sūtīt uz e-pastu [email protected]. Latvijas kultūras kanons izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Tās ir vērtības, kas nodrošina mūsu piederību Latvijai.
