Man ļoti patika. Tā par Dzejas dienu pasākumu Valkā izteicās be viens vien apmeklētājs. Novadpētniecības muzeja speciāliste Ligita Drubiņa uzskata, ka pasākums bija ļoti jauks. “Man visvairāk patika pirmā daļa, kurā prezentēja Vitālija Lozdas krājumu “Satikšanās”. Tuvinieki bija īstenojuši dzejnieka sapni par krājumu. Tas viss man šķita lieliski,” saka L. Drubiņa.
Priecīgi par panākumu bija arī pasākuma organizatori. Valkas novada literārās apvienības vadītāja Zane Brūvere atzīst, ka pirmais šāda veida pasākums, kurā akcentē vietējo dzejnieku veikumu, bija ļoti izdevies. “Dzejas pasākumā bija papilnam. Skanēja mūsu novada dzejnieku darbi un arī viesos atbraukušie lasīja savējos. Domāju, ka novadā tas bija pats labākais pasākums,” apliecina Z. Brūvere.
“Satikšanās” – novada vizītkarteŠogad Valkas novada literārā apvienība sadarbībā ar centrālo bibliotēku pirmo reizi nolēma Dzejas dienās akcentēt tieši novada vārda mākslinieku devumu literatūrā. Tam bija arī pateicīgs moments. Novada dzejniekam Vitālijam Lozdam apritētu 75 gadi, bet Velgai Krilei – 70 gadu. Pirms pasākuma gan bibliotēkas direktore Ginta Dubrovska šaubījās, vai izdosies, taču tā norise apliecināja, ka viss ir labi. Apmeklētāji jutās aizkustināti, savukārt atbraukušie dzejnieki Iveta Ratinīka, Madara Rutkēviča, Anna Dzintare, Eduards Aivars un Jānis Tomašs – lasīja savu un V. Kriles dzeju, un labprāt dalījās komiskos faktos no pašu dzīves.Pasākums sākās ar V. Lozdas dzejoļu krājuma “Satikšanās” svinīgu atvēršanu un prezentāciju. To darīja paši izdevēji – Lozdu ģimene. Dzejnieka meita Inga Miezīte krājumu bija papildinājusi ar savām ilustrācijām, kurām, pēc vairāku klātesošo domām, ir liela pievienotā vērtība tēva grāmata. Sirsnīgi bija klausīties, kā Vitālija dzeju skandē viņa mazmeitas – Madara un Dārta. Tā bija kā satikšanās ar vectēva garīgo pasauli, bet meitai Ingai, dēlam Salvim un dzejnieka sievai Ārijai – atkalredzēšanās ar Vitāliju. Krājums tiešām ir gaumīgs. Var apbrīnot ne tikai Vitālija dzeju, bet arī Ingas ilustrācijas, kuras, tāpat kā dzeja, arī it kā tver ceturto dimensiju. Krājuma redaktore Zane Brūvere apliecināja, ka grāmata ir izdevusies un viņa var justies lepna par to. “Šo krājumu varam uzskatīt par Valkas novada vizītkarti,” paziņo Z. Brūvere.
Sapnis ir piepildītsViņa pieminēja dzejoli “Rudens karnevālā”, ko Vitālijs gluži citādi bija sacerējis nekā pārejos. Vitālijs, ja vien būtu dzīvs, ierindotos starp labākajiem Latvijas dzejniekiem,” apliecina Z. Brūvere.Jau dzīves laikā V. Lozda loti vēlējās izdot savu krājumu un tagad to izdarījuši viņa tuvinieki. I. Miezīte uzsvēra, ka tas bijis ļoti rūpīgs darbs, kurā visi krājuma veidotāji ielikuši savu sirdi un dvēseli. Viņa pateicās visiem, kas piedalījušies krājuma izdošanā.Velgas Kriles dzeja caurvij pasākumuSavukārt V. Kriles atcere notika citādāk. Ikviens dzejnieks bija izvēlējies sev mīļāko dzejnieces dzejoli, ko nolasīja. Iznāca, ka V. Kriles dzeja it kā caurvij visu pasākumu, jo pēc dzejnieku nolasītajiem pašu dzejoļiem atkal un atkal atskanēja Kriles dzeja. I. Ratinīka gan atzina, ka Velga nav viņas dzejniece, taču nenoliedza viņas dzejas māksliniecisko spēku. Savukārt E. Aivars atzina, ka pasākuma organizatoriem ir izdevies dabūt četrus vienā – V. Lozdas grāmatas atvēršanu, V. Kriles dzeju, Raiņa un Aspazijas gadu un pašas Dzejas dienas.
