Septembrī siltas un saulainas dienas mijas ar drēgnām un lietainām, tāpēc privātmāju sektorā ne vienā vien namā jaunā apkures sezona jau ir sākusies.
To piefiksējis arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), tāpēc brīdina, – sākoties apkures sezonai, Latvijā palielinās to ugunsgrēku skaits, kuru iemesli ir nepareiza vai arī bojātu apkures ierīču ekspluatācija, netīrīti dūmvadi un pārkurinātas krāsnis.
Dūmvadi jātīra regulāriŠogad līdz 9. septembrim valstī izcēlušies 139 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir apkures iekārtas bojājums, informē VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas Smiltenes posteņa komandieris kapteinis Agnis Šumakovs-Ahmedovs.Tai skaitā 88 ugunsgrēkiem iespējamais iemesls ir cietā kurināmā apkures iekārtas bojājums. Šajos 88 ugunsgrēkos ir pieci cietušie, četri bojāgājušie un 19 iznīcinātas ēkas.Smiltenes, Valkas un Strenču novados šoruden ugunsgrēki iespējamā apkures sistēmas bojājuma dēļ vēl nav izcēlušies. Taču ugunsdzēsēji prognozē, ka tas var būt tikai laika jautājums un, piemēram, jau pie pirmajiem mīnus grādiem netīrītos skursteņos var aizdegties sodrēji.A. Šumakovs-Ahmedovs atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaicīgi nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 grādiem pēc Celsija. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, un tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.VUGD informē, – lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošus dokumentus. Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā divas reizes apkures krāsnīm un virtuves pavardiem un reizi mēnesī ilgdedzes speciālajām krāsnīm.Savukārt, lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas.Var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, bet plīts virsmā var parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni un nostiprinot durtiņas.
Krāsnis nedrīkst pārkurinātSvarīgākais gada aukstajos mēnešos ir ievērot elementāru piesardzību, uzsver A. Šumakovs-Ahmedovs. Ekspluatējot vietējās apkures ierīces, ir aizliegts: novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem; atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi; novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus un tamlīdzīgi); kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus; vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus, izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus un tās pārkurināt.“Apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek tieši naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos, tāpēc dzīvojamās telpas ir ieteicams aprīkot ar dūmu detektoriem. Tie ar skaņas signāla palīdzību signalizēs par ugunsgrēka izcelšanos, ļaujot laikus izsaukt ugunsdzēsējus glābējus,” piebilst VUGD Smiltenes posteņa komandieris.
