Laikraksta redakcijā neizpratni par akciju sabiedrības “Sadales tīkls” darbinieku rīcību pauda Valkas pagasta uzņēmējs Ēvalds Platnieks, stāstot, ka akciju sabiedrības darbinieki Sēļos, netālu no viņa darbnīcām, nozāģējuši vecos elektrības stabus, uz kuriem bijušas stārķu ligzdas.
Ē. Platnieks nesaprot, kam tās traucējušas. “Elektrības vadi uz šiem stabiem vairs nebija. Tā tie šogad stāvēja, bet divās ligzdās bija stārķi. Putni tās apdzīvo jau apmēram 15 gadus. Ja arī ir likums, kas ļauj tā darīt, tad man kā latvietim nav pieņemams, ka tā vienkārši var izpostīt stārķu ligzdu,” sašutumu neslēpj Ē. Platnieks.Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” komunikāciju direktore Renāte Meļķe skaidro, ka “Sadales tīkls” ir vienojies ar Latvijas Ornitologu biedrību, ka ārpus ligzdošanas perioda no 1. septembra līdz 1. aprīlim uzņēmums drīkst noņemt ligzdas. “Tā ir mūsu prakse. Ja kāds cilvēks vēlas tās saglabāt, viņam jāuzraksta iesniegums “Sadales tīklam” par vēlēšanos paturēt ligzdu, tad par niecīgu samaksu jānopērk stabs (3 līdz 5 eiro) un tas ar visu ligzdu pāriet viņa īpašumā,” saka R. Meļķe.Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītāja Māra Janauss skaidro, ka “Sadales tīkls” ir atbildgs par stabu. “Ja tas kļūst vecs un var nogāzties vai arī, ja ligzda pēkšņi sasveras un kādam uzkrīt virsū, tad par to atbild “Sadales tīkls”. Likumi, kas aizsargā cilvēku, vērtējami augstāk par tiem, kas sargā dzīvniekus. Ikviens cilvēks, ja viņam nepatīk ligzda kādā vietā, no 1. septembra līdz 1. aprīlim drīkst to nojaukt,” saka M. Janauss.Pērn uz 0,4 kilovatu un vidējā sprieguma līnijām stārķi bija uzcēluši 8423 ligzdas.
