Saņēmāt, ko ievēlējāt. Kas ar šo bieži lietoto teicienu domāts? Protams, mūsu valsts Saeima un valdība.
Saņēmāt, ko ievēlējāt. Kas ar šo bieži lietoto teicienu domāts? Protams, mūsu valsts Saeima un valdība. Ja atklāti, tad pēdējās vēlēšanās savu attieksmi pret valsts pārvaldi paudu, neizdarot izvēli nevienai partijai par labu. Bija zudusi ticība Saeimas deputātu darbam tautas interesēs. Taču šoreiz, kad tiek vākti paraksti referenduma ierosināšanai par Valsts prezidentes apturētajiem drošības likumiem, atdevu savu balsi “par” jeb, precīzāk sakot “pret” politiķu augstprātību, pašapmierinātību, cinismu un vēlētāju vairākuma interešu ignorēšanu.
Viedoklis, ka parakstīties nav vērts, jo Saeima savas kļūdas jau labojusi un no likumu grozīšanas atteikusies, mani nepārliecina. Vismaz es parakstījos ne tikai tāpēc, lai apturētu konkrētos likuma grozījumus, bet arī tālab, lai politiķi attaptos, ka viņus ievēlēja daudzi Latvijas pilsoņi, nevis partiju sponsori, un viņu turpmākā darbība varas virsotnē ir atkarīga no tautas balsojuma.
Tautas uzticība ir jānopelna. Pašreizējo situāciju intervijā “Dienai” trāpīgi raksturojis komponists Pēteris Vasks: “Politiskais cinisms sasniedzis jau kritisko masu. Tauta nav aunu bars, ko var vēlēšanās nopirkt un pēc tam nelikties ne zinis”.
Diemžēl statistika par to, cik parakstu līdz šim Latvijā savākts referenduma ierosināšanai, liecina, – maz. Tautas “zombēšana” ar dažādu viltus vērtību piedāvāšanu pēdējā gadu desmitā ir devusi rūgtus augļus. Palaižot tagad garām iespēju, vēlāk var mutē sajust to nepatīkamo garšu.
