Vai mazpilsētā ir izdevīgi atvērt sabiedriskās ēdināšanas iestādi tādā līmenī, kurš atbilstu pēc iespējas lielākam zvaigznīšu skaitam attiecībā uz ēdienu izvēli, apkalpošanu, atmosfēru?
Vai mazpilsētā ir izdevīgi atvērt sabiedriskās ēdināšanas iestādi tādā līmenī, kurš atbilstu pēc iespējas lielākam zvaigznīšu skaitam attiecībā uz ēdienu izvēli, apkalpošanu, atmosfēru?
“Ja nebūtu viesu nama, tad es jau sen būtu slēdzis kafejnīcu. Valkā finansiālu apsvērumu dēļ nav rentabli uzturēt augstāka līmeņa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu. Tad papildus ir jādomā par semināru un banketu rīkošanu, bet tā jau ir cita specifika,” atzīst Valkas viesu nama “Otrā elpa” īpašnieks Aivo Vārs.
Jaunas idejas un vēlme strādāt nelīdz
Kafejnīca – bārs “Otrā elpa” ir viena no retajām vietām Valkā, kuras vēl piedāvā apkalpošanu pie galdiņiem un ēdienu pasūtīšanu pēc ēdienkartes. Kad Lieldienās, esot Valkā, gribēju paēst citā kafejnīcā “Rīts”, tās durvis bija slēgtas.
Tikai pērnajos Ziemassvētkos kafejnīcas “Rīts” iepriekšējais apsaimniekotājs telpas izīrēja firmai no Valmieras. “Viņi nāca ar jaunām, labām idejām, strādāja ar atdevi, piesaistīja “dzīvo” mūziku, kādas mums nebija, piedāvāja lielu ēdienu izvēli. Taču tik un tā “iebrauca” mīnusos. Apmeklētāju nebija tik daudz, lai firma atpelnītu ieguldīto naudu,” stāsta kafejnīcas “Rīts” bijušais apsaimniekotājs un telpu īpašnieks Sergejs Bērziņš. To, vai pēc sešu gadu ilgas pastāvēšanas kafejnīca atkal atdzims, viņš atturas prognozēt. “Viena daļa valcēniešu aizbraukuši uz Īriju vai Angliju. Varbūt kaut kas mainīsies, kad Valkā būs studentu pilsētiņa. Jaunieši gribēs kaut kur pavadīt brīvo laiku, izklaidēties, paēst,” labāku situāciju nākotnē pieļauj uzņēmējs un piebilst, ka tad ar bistro, “Elvi” atvērto ēstuvi vai skolas ēdnīcu nepietiks.
A. Vārs neizprot valcēniešu attieksmi. Cilvēki sūkstās, ka pilsētā ir par maz vietu, kur paēst un atpūsties, bet, kad tās tiek atvērtas, paši uz turieni neiet un sēd mājās, ja ēdiena cenas pārsniedz bistro līmeni. Ēstuvē ar zemākām cenām netraucē pat ventilācijas trūkums un tas, ka apģērbs smaržo pēc ēdiena.
Viesu nama “Otrā elpa” kafejnīcas apgrozījumu pārsvarā garantē iebraucēji. “Kas tad nāk no vietējiem iedzīvotājiem? Pilsētas dome vai rajona padome atved delegācijas. Atnāk uzņēmēji. Dažiem cilvēkiem tiek pasūtītas dzimšanas dienas pusdienas. Ja kafejnīca balstītos tikai uz vietējiem iedzīvotājiem, tas ir pārāk maz, lai es spētu normāli uzturēt iestādi. Taču man kā darba devējam ir jāalgo profesionāls pavārs, kurš prasa savai kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu,” uzsver A. Vārs.
Uzņēmēju vēlmes sabiedriskās ēdināšanas nišā Valkā veidot no bistro “Jumis” un skolas un slimnīcas ēdnīcām atšķirīgu vidi apcērp cilvēku maksātspēja. Bet vai tikai?
Kaimiņu pilsētā veicas labāk
Citāda situācija atklājas citā mazpilsētā Smiltenē. Tur sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu netrūkst. Papildu ēdnīcām darbojas augstāka līmeņa kafejnīcas un restorāni. “Savi klienti ir katrai vietai,” ievērojusi SIA “Silvans” valdes priekšsēdētāja Iveta Lacberga. Šim uzņēmumam ir ēstuves Smiltenes centrā un Silvā.
“Nevaram sūdzēties par klientu, tai skaitā vietējo iedzīvotāju, trūkumu restorānā gan ikdienā, gan svētkos,” atzīst Parka viesnīcas “Brūzis” vadītāja Vaira Štolcere. Ja ir svētki, tad bieži visi galdiņi viesnīcas restorānā ir aizņemti. Atkarībā no maka biezuma dažs smiltenietis “Brūzī” varbūt pusdieno reizi nedēļā, cits – reizi mēnesī vai pusgadā. Tomēr arī te apgrozījumu pārsvarā garantē iebraucēji un viesnīcas klienti.
Cilvēkiem patīk garšīgi paēst ārpus mājas patīkamā gaisotnē. Tad kāpēc vienā pilsētā sabiedriskās ēdināšanas jomā strādājošiem uzņēmējiem veicas, bet citur neklājas tik labi?
Uzņēmēji pieļauj, ka būtiska nozīme ir tam, cik maksātspējīgi ir attiecīgās pilsētas iedzīvotāji un viesi. “Ne visi var katru dienu ēst restorānos,” atzīst V. Štolcere. Viņa norāda, ka Smiltenē ir attīstīta uzņēmējdarbība un daudz veikalu, uz kuriem cilvēki brauc iepirkties no citām pilsētām un pagastiem. Pirmais faktors attiecīgi nodrošina cilvēkiem lielākus ienākumus, no kuriem daļa tiek sabiedriskās ēdināšanas biznesam, bet otrais piesaista papildu klientus. Smiltenei tuvējā Valmierā, kurā ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju skaits un darbojas daudzi uzņēmumi un iestādes, atvērti vēl augstāka servisa restorāni ar dārgākām cenām nekā Smiltenē, piemēram, “Rossini” vai “Rātes vārti”. Taču ne tikai klientu pirktspējai ir nozīme. “Liela nozīme ir arī gaisotnei uzņēmumā un piedāvājumam. Taču vislabāk par to var spriest apmeklētāji,” domā V. Štolcere.
“Neticu tam, ka vienā pilsētā ēdināšanas biznesā veicas labi, bet citā – ne. Šī uzņēmējdarbība ir ļoti izkopta, ar savām tradīcijām. Ja visu ievēro, tad ir jāveicas, vienalga, kurā vietā. Jebkurā biznesā, arī būvniecībā, vari plēsties, taču, ja trūkst sīkas niansītes, ko varbūt pat nevar uztvert, iecerētais nesanāk,” savu viedokli pauž smiltenietis, būvniecībā strādājošs uzņēmējs Mārtiņš Fronts. Viņam, pusdienojot ārpus mājas, ir svarīgi, lai apkalpošana būtu ātra, bet ēdiens – garšīgs.
Uzklausīs objektīvu kritiku
Valkas uzņēmējiem jārēķinās, ka viņiem sabiedriskajā ēdināšanā ir konkurenti kaimiņu pilsētā Valgā. Apvaicātie valcēnieši teic, ka dažreiz, kad grib paēst ārpus mājas, dodas pāri robežai uz Igauniju, jo tas nozīmē pārmaiņas. Piemēram, Valgā ir korejiešu restorāns, krodziņš, kurā var dejot, un vēl citas Valkas iedzīvotājiem zināmas vietas.
“Valkā dienā viss ir kārtībā, bet pietrūkst vietu, kur aiziet pasēdēt vakaros,” atzīst kāda valcēniete, kura lūdza neminēt avīzē viņas vārdu. Zīmīgi, ka līdzīgu lūgumu izteica arī citi aptaujātie. “Vakarā var aiziet tikai uz “Magoni”. Vēl laikam “Elvi” kafejnīca ir vaļā. Reiz aizgāju uz “Otro elpu”, bet nevarēju pasūtīt silto ēdienu. Varbūt tagad situācija ir mainījusies,” stāsta sieviete.
Taču savas pilsētas uzņēmumu neatbalstīšana perspektīvā var novest pie to zaudēšanas. Darba devējiem ir pienācīgi jāmaksā profesionāliem pavāriem, viesmīļiem un bārmeņiem, lai viņi nedotos projām uz lielajām pilsētām vai ārzemēm, un jārēķinās ar minimālās darba algas kāpumu.
Ja nav apgrozījuma, nav ienākumu, no kā maksāt lielas algas.
“Ja tā turpināsies, drīz Valkā paliks tikai bistro līmeņa ēstuves,” prognozē A. Vārs. Viņš aicina valcēniešus uz diskusiju, kurā cilvēki izteiktu savas vēlmes un priekšlikumus, kā risināt problēmu Valkā sabiedriskās ēdināšanas nišā, lai saglabātu esošos uzņēmumus. “Labprāt uzklausīšu objektīvu kritiku, kā uzlabot kvalitāti šajā jomā,” uzsver A. Vārs.
Ierosinājumus var izteikt arī interneta portālā www.ziemellatvija.lv, sūtot epasta vēstules (ziemellatvija@apollo.lv) vai zvanot uz redakciju.
