Bērnu vecākus uztrauc satiksmes drošība pie skolas teritorijas Ausekļa ielā sastrēgumstundās

Ne visi bērni uz skolu dodas kājām vai ar skolas autobusu. Nereti jaunāko klašu bērnus uz mācību iestādi un atpakaļ nogādā vecāki ar savām automašīnām, kas nozīmē, ka pie skolas var gadīties rēķināties ar sastrēgumiem – citviet vairāk, citviet mazāk. Ir rīti, kad Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas Ausekļa ielas skolas teritorijā valda haoss, – tā uzskata vairāki vecāki, kuru atvasītes mācās un kuriem darbdienās arī pašiem nākas uzkavēties skolas teritorijā.

Ne visi vecāki izmanto iespēju iebraukt skolas teritorijā, lai tur stāvlaukumā novietotu automašīnu un izlaistu bērnus. Liela daļa izmanto autostāvvietu “kabatas” jeb tautā sauktās “kabatiņas” pretim skolai Ausekļa ielā. Tieši tur novērotas visnedrošākās situācijas. “Ar nožēlu jāatzīst, ka tas, kas darās “kabatiņās” pie skolas no rīta, vairs daudz nepārsteidz. Viss aizņemts ar auto, kuri novietoti stāvēšanai un bez vadītājiem. Mūsu klases vecāku čatā regulāri ir bijis atgādinājums – lūgums nenovietot automašīnas “kabatiņās” stāvēšanai. Ir tāda sajūta, ka uz daudziem tas vienkārši neattiecas,” pārdomās dalījās kāda mamma, kuru “Ziemeļlatvija” sastapa šonedēļ pie skolas.

Viņa jautā, vai tos akmeņus no zālāja varot noņemt. Ģimnāzijas padomē par šo jautājumu diskutējuši jau vairākkārt. Izskanējuši dažādi risinājumi, taču nonākts pie secinājuma, ka visa pamatā ir pašu autovadītāju kultūra – kā vecāku, tā skolas darbinieku.

Atšķirīga sabiedrības izpratne

Vairāku ģimnāzijas padomes skolēnu vecāku pārstāvju viedokli publiski pauž Baiba Smane: “Ģimnāzijas padomes sanāksmēs vairākkārt esam aktualizējuši un diskutējuši par problēmām, kas saistās ar stāvvietu jeb “kabatu” lietošanas kultūru Ausekļa ielā pie skolas. Sevišķi apgrūtināta to izmantošana ir no rītiem un pēcpusdienās, kad beidzas mācību stundas jaunāko klašu skolēniem, jo tad veidojas intensīva satiksme, pat sastrēgumi. Šajos mirkļos rodas risks skolēnu drošībai, jo autovadītāji saskaras ar vairākām neērtībām. “Kabatās” tiek atstātas automašīnas ilglaicīgai stāvēšanai, tādējādi aizņemot vietu un radot neērtību tiem autovadītājiem, kuri vēlas apstāties, lai izlaistu vai paņemtu savu bērnu pie skolas. Šajā ceļa posmā starp “kabatām” tiek veikti neatļauti manevri, pārbraucot no vienas “kabatas” uz otru, ja tā attiecīgajā ceļa pusē ir aizņemta. Blakus atrodas gājēju pāreja, kura šajos laika posmos ir noslogota. Reizēm ir novērojama autovadītāju pārgalvība, braukšanas ātrumu samazinot īsi pirms gājēju pārejas vai apdzenot auto, kas ir apstājušies uz braukšanas joslas vietas trūkuma dēļ, kā arī no “kabatām” netiek izlaistas tās mašīnas, no kurām skolēni jau ir izkāpuši vai iekāpuši.”

Pavasarī ģimnāzijas padomes skolēnu vecāki ierosinājuši nepieciešamību pēc “kabatas” pagarināšanas. Tā vietā iebraukātajās zālāja zonās tika novietoti akmeņi satiksmes regulēšanas nolūkos. “Šāda pieeja nav risinājums, tā sarežģī iepriekš aprakstīto situāciju sastrēgumstundās. Esam vairākkārt rosinājuši noņemt tos akmeņus no zālāja zonas. To esamība traucē ērtam manevram, iebraucot “kabatā” vai piestājot autobusa pieturā. Kvadrātmetra izbraukāts zālājs neiztur kritiku attiecībā pret risku jeb avārijas situāciju, kas var atgadīties šajos satiksmes sablīvējuma mirkļos. Akmeņu neesamība zālājā izskaustu daudzas stresainas situācijas, jo īpaši no rītiem, kad pie “kabatas” veidojas automašīnu rinda, kur vecāki nepacietīgi gaida savu kārtu, lai novietotu automašīnu un izlaistu bērnu. Vismaz akmeņi netraucētu atvērt auto durvis, lai bērns izkāptu pirms kabatas, ja tā ir aizņemta un satiksme gājēju pārejas noslogojuma dēļ ir apturēta. Tādā veidā arī satiksme turpinātos, neveidojot vēl garāku rindu aiz gaidošajiem aizmugurē,” norāda B. Smane.

Lai gan skolas teritorijā tika paplašināts stāvlaukums, tas situāciju sastrēgumstundās uz Ausekļa ielas neatrisina. “Pieļauju, taupot laiku, kad visiem jāsteidzas uz darbiem, daudziem ērtāk tomēr ir izmantot “kabatas” vai pieturu, nevis paplašināto stāvlaukumu neērto manevru dēļ. Aicinu ievērot braukšanas kultūru, novērtēt potenciālos riskus konkrētajā ceļa posmā, izvērtēt ilglaicīgas auto atstāšanas “kabatās” lietderīgumu attiecībā uz citiem satiksmes dalībniekiem sevišķi sastrēgumstundās,” viņa saka.

Tikmēr iedzīvotāji apgalvo, ka jautājumi par drošību pie skolas ir jāskata plašākā kontekstā. “Pēc stundām bērni šķērso ielu, kur grib. Vienu dienu braucu ar auto, kāds zēns ar skrejriteni pēkšņi izbrauca man priekšā uz ceļa uzreiz aiz zīmes, kas atceļ ātruma ierobežojumu. Zēns nebija pamanāms, jo stāvēja aiz koka, kas šobrīd ir ļoti apauguši, un grūti pārredzams ceļš,” novērojusi aculieciniece Dace.

Meklē risinājumus

Kā stāsta Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktores vietniece Anda Kušķe, aizvadītā gada pavasarī ģimnāzijas padomes locekļi vērsa uzmanību, ka, no rītiem vedot bērnus uz skolu un pēcpusdienā braucot tiem pakaļ, pie skolas izveidojas sastrēgumi, kas rada bīstamas situācijas, jo ir vecāki, kuru automašīnas “kabatiņās” pavada ilgāku laiku nekā vajadzētu.

“Meklējām risinājumus. Sazinājāmies ar pašvaldību šajā jautājumā. Paldies Valkas pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļai, tās vadītājam Viktoram Bavinam, kurš ierosināja izveidot plašāku autostāvlaukumu skolas teritorijā. Tas situāciju krietni ir uzlabojis, jo nu ir iespēja skolas teritorijā iebraukt un novietot savas automašīnas vienlaicīgi daudz lielākam skaitam autovadītāju, tostarp gan vecākiem, gan pedagogiem. Līdz tam šādas iespējas bija krietni vien ierobežotākas, jo, kā daudzi zina, skolas pagalmam ir priekšā “ķieģelis”, kur pārējiem iebraukt aizliegts. Tikai un vienīgi domājot par bērnu drošību, – viņi iet ārā, arī uz nodarbībām. Automašīnu kustības tur praktiski nav. Aiz zīmes var iebraukt tikai ar speciālām atļaujām, ko galvenokārt, rakstot iesniegumu, saņem pirmsskolas izglītības bērnu vecāki, lai, vedot uz izglītības iestādi pašus mazākos audzēkņus, bērniem nebūtu jāšķērso gājēju pārejas, – viņi burtiski tiek izlaisti pie pašas skolas durvīm,” pamato A. Kušķe.

Tikmēr jautājumā, kāpēc nevarētu noņemt pie “kabatiņas” izvietotos akmeņus, šobrīd vienošanās vēl nav panākta. Esot jau runāts ar Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa vadītāju V. Bavinu, bet viņš paliekot pie sava viedokļa, ka tie ir efektīvākais risinājums, lai netiktu izbraukāta zaļā zona. “Šie akmeņi nav ne estētiski iederīgi pie skolas teritorijas, ne arī piemērots risinājums, no drošības viedokļa raugoties. Piekrītu vecākiem, ka rada bīstamas situācijas uz ceļa. Šajā jautājumā ar Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāju nevaram vienoties, ka šos akmeņus varētu noņemt, ka varbūt to vietā teritorija būtu “jānoformē” kaut kā citādāk. Katrā ziņā skolas darbinieki visu laiku atgādina – aicinām neizmantot “kabatiņas” stāvēšanai, bet tikai, lai izlaistu un vai uzņemtu automašīnā pasažierus. Pamatā iedzīvotājiem būtu jābūt zinošiem par šādu kārtību, jo informāciju esam izplatījuši gan sociālajos tīklos, gan ģimnāzijas padomē, kur attiecīgi tās pārstāvji ar ziņu dalījušies “WhatsApp” grupās,” jau dzirdēto no vecāku puses pauž arī A. Kušķe un piebilst, ka nupat arī izglītības iestādes vārdā ir uzrakstīts iesniegums pašvaldības policijai ar aicinājumu, lai sastrēgumstundās palīdz uzturēt drošību un kārtību skolas teritorijā.

“Varbūt situācija nedaudz ir uzlabojusies, bet autovadītāju paradumi lielākoties jau nemainās. Ja šoferi ir pamanījuši likumsargus, tad automašīnas ātrumu gan samazina. Tādā ziņā tas darbojas. Grūti pateikt, vai pašvaldības policijas darbinieki iet kādam klāt un aizrāda par stāvēšanas ilgumu pretim skolai vai skolas teritorijā. Vēl nav bijusi iespēja to pašai pārrunāt. Tiesa, vecāki aicina tā darīt. Turklāt zinu, ka daži rīkojas arī paši, pamanot šādas situācijas, iet klāt un iesaka tomēr rēķināties arī ar citiem un ilgākai stāvēšanai neatstāt automašīnu. Vienmēr jau visi vēlas, lai ir tuvāk, ātrāk un labāk,” norāda A. Kušķe un dara zināmu, ka jau 2. oktobrī notiks šī mācību gada pirmā ģimnāzijas padomes sanāksme, tad arī būs vairāk skaidrības, kuri jautājumi izkristalizēsies kā būtiskāki un primāri risināmie. Ja ierosinās veidot diskusiju, pie viena galda aicinot pulcēties visām iesaistītajām pusēm, tas tiks darīts.

Cita starpā, viņa atgādina, ka saistībā ar drošību ir arī daudz citu jautājumu, par kuriem vecākiem ar bērniem ir jārunā arī mājās. “Mēs redzam, ka bērni pārvietojas gan ar velosipēdiem, gan skrejriteņiem, gan skrituļslidām. Vispirms attiecīgi, atrodoties uz ielas, ir jābūt piemērotam ekipējumam, kā arī sava varēšana un dažādu triku demonstrēšana ar tiem būtu jāatstāj citām vietām, nevis skolas pagalmā. Turklāt, ja reiz skolā ir ieradušies ar savu braucamo, jāparūpējas arī par savu mantu drošību, neatstājot tās bez uzraudzības un obligāti pieāķējot braucamrīkus paredzētajās vietās. Skolā par to runājam, bet tā ir arī katra vecāka atbildība to vēlreiz atgādināt. Pavasarī skolas teritorijā bija uzdarbojies kāds garnadzis. Viens skūteris tā arī pazuda bez pēdām. Un šajā mācību gadā arī jau bija viens burtiski identisks gadījums. Paldies pašvaldības policijai, kura operatīvi reaģē uz katru mūsu zvanu, lai varam ātri saprast, kur, kas un kā ir noticis. Abos gadījumos videokamerās fiksēto personu mēs neatpazīstam. Aicinājām cietušo personu vecākus vērsties policijā, un viņi arī to ir izdarījuši,” atklāj A. Kušķe.

Kā citādāk pasargāt zaļo zonu no izbraukāšanas?

Sazinoties ar Valkas pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Viktoru Bavinu, laikraksts noskaidroja arī viņa viedokli. Viņaprāt, pat ja pie “kabatiņas” esošos akmeņus noņemtu, kopējo situāciju tas neuzlabotu.

“Kā jūs domājat, kāpēc tur ir tie akmeņi? Tieši tā, lai dotu saprast autovadītājiem, ka zaļā zona nav jāizbraukā. Tāpēc joprojām palieku pie sava viedokļa, ka tas ir efektīvākais veids, kā nepieļaut zālāja izbraukāšanu. Tas viss ir attieksmes jautājums, kādu piemēru mēs katrs rādām, vai pamanām ceļa zīmes un ievērojam ceļu satiksmes noteikumus, vai gluži otrādi – traucamies viens otram pa priekšu, kurš būs ātrāks un izveicīgāks. Neviens cits kā paši nerada to haosu. Varu noņemt akmeņus kaut vai šodien, bet, tiklīdz manīšu, ka kāds brauc virsū zālājam, tā atkal tos tur salikšu un uzlikšu vēl lielākus. Man tādi ir. Varbūt sāksim ar to, ka vecākiem atgādināsim, ka zaļā zona ir domāta zālāja augšanai, ceļa braucamā daļa – automašīnu kustībai. Autobusa pietura ir paredzēta, lai tur apstātos autobuss, nevis brauku vecāki ar savām automašīnām un tur izlaistu savus bērnus. Kas attiecas uz “kabatām” un to, ka daudzi neievēro principu izlaist bērnu un doties tālāk, bet atstāj automašīnu stāvēšanai uz kādu laiku. Mēs šo jautājumu izskatījām un teorētiski arī varētu papildus ceļa zīmei uzstādīt vēl arī papildzīmi, ka tur, piemēram, var stāvēt līdz piecpadsmit minūtēm. Bet tas ir vajadzīgs tikai laika posmā no pulksten astoņiem līdz pusdeviņiem no rīta un plus mīnus – pulksten vienos divos pēcpusdienā, šajā periodā, kad lielākajai daļai beidzas stundas,” pamato V. Bavins.

Viņam ir radusies sajūta, ka daudzi vienkārši ignorē kaut kādu ceļu satiksmes drošības kārtību skolas teritorijas tuvumā. “Cik nav redzēts, pa Ausekļa ielu dažs labs traucas ar nepiemērotu ātrumu, tostarp tādi transportlīdzekļi manīti ar igauņu numurzīmēm. Varbūt tagad pēdējā laikā autovadītāji vairāk tur piebremzē, jo ir atsācies skolas laiks un ir atpakaļ ātrumu ierobežojošā zīme. Ja visi smuki sastājas, tad “kabatai” paredzētas trīs vietas, kur apstāties automašīnām. Kāpēc būtu mākslīgi jārada vēl ceturtā vieta, ja tur tāda nav paredzēta. Vai arī citur pilsētā zālājus sāksim pārvērst par ko citu? Vai nebūtu drošāk iebraukt skolas teritorijā un atrast vietu tur novietot automašīnu? Mēs šādu iespēju esam radījuši, izveidojot papildu stāvlaukumu. Tur vismaz divdesmit automašīnām vieta atradīsies. Jā, tas ir nedaudz tālāk kā, piemēram, skolas pagalms. Bet, tur izlaižot bērnus, tiem nav jāšķērso iela, bet taisnā virzienā pāri pļaviņai pa celiņu jādodas uz skolu. Jā, tas aizņems kādu minūti ilgāku laiku. Jā, ir kas satraucas, ka šis stāvlaukums ir ļoti noslogots. Es pat esmu ieteicis risinājumu, varbūt ir vērts arī skolotājiem nokārtot šīs speciālās atļaujas, lai varētu novietot auto skolas pagalmā aiz aizlieguma zīmes (“Iebraukt aizliegts” zīme – redakcijas piebilde). Skolas vadība vēlējās, lai tāda zīme tiktu tur uzstādīta, mēs tādu uzstādījām. Godīgi sakot, neviens pie tā nav piestrādājis un pašvaldībā nav izstrādāta tāda vienota atļauja, kas tur būtu spēkā. Piemēram, pašvaldības policija uzdeva jautājumu – kā es atpazīšu to, kuram ir šī atļauja un kuram nav? Tātad kaut kādai atpazīšanas zīmei ir jābūt automašīnas logā, ka autovadītājs tur drīkst braukt. Tāda atļauja nemaz nav izstrādāta, lai sakārto šo atļauju sistēmu līdz galam. Pēc būtības šobrīd tur galvenokārt drīkst iebraukt tikai apkalpojošie transportlīdzekļi, kas mācību iestādei sniedz kādus pakalpojumus,” norāda V. Bavins.

Taujāts, kādēļ tieši akmeņi tur ir izvietoti, nevis rasts kāds cits risinājums, V. Bavins klāsta: “Kā jau teicu, akmeņi ir efektīvi. Šādi rīkoties liek tikai un vienīgi pašu autovadītāju visatļautība. Pats esmu novērojis, ka pagaidu ceļa zīmes Valkā tiek ignorētas. Tādas situācijas bija gan amatierteātru svētkos, gan Zinību dienas gājiena laikā, – liec kādu zīmi gribi uz ceļa, tāpat autovadītāji spraucas garām, vienkārši ignorē. Bez emocijām. Uztaisīšu, noorganizēšu, lai tur ir barjeras. Bet tad jau cilvēki tik un tā būs neapmierināti, ka var taču ietriekties barjerā. Un akmeņi arī nav uz ceļa braucamās daļas šobrīd, tur ir kādi divdesmit centimetri starpā. Lai situāciju galu galā atrisinātu, labprāt dotos uz kopīgu diskusiju, ja mani kāds aicinātu. Pie viena galda varētu pulcēties gan vecāki, gan skolotāji, pieaicinot arī pašvaldības policijas pārstāvjus, kā viņi to saredz. Varētu katrs izteikties un aizstāvēt savu viedokli, diskutējot tik ilgi, lai nonāktu pie kopsaucēja, kas apmierina visas puses.”

Kārtībsargi veic savus pienākumus

Pirmdien, dodoties uz skolu, “Ziemeļlatvija” novēroja, ka Ausekļa ielā dežurē arī likumsargi. “Pašvaldības policijas darbinieki iespēju robežās uzrauga satiksmi pie skolas Ausekļa ielā intensīvas kustības laikā. Līdz šim būtiski pārkāpumi nav konstatēti. Attiecībā uz akmeņiem, kuri ir novietoti zaļajā zonā, pašvaldības policijas ieskatā tie nevar būt par traucēkli satiksmei, jo neatrodas uz brauktuves. “Turklāt atbilstoši Ceļu satiksmes likumam nepamatota nobraukšana no brauktuves ir administratīvais pārkāpum,” skaidro Diāna Jūga Valkas novada pašvaldības policijas priekšniece.

APTAUJA: https://poll.app.do/vai-jutaties-drosi-par-berna-gaitam-macibu-iestadei

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.