Lauksaimnieki
cīnās par izdzīvošanuValgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps stāsta par pirmdien Tallinā notikušo lauksaimnieku protesta akciju pie Parlamenta ēkas. Pirmdien notika kaimiņvalsts Parlamenta rudens sesijas pirmā sēde. Protesta akcijā pulcējās lauksaimnieki no visas Igaunijas, arī no Valgas apriņķa. Kopumā Valgas apriņķi pārstāvēja 10 zemes kopēju. Divi no tiem, kas saimnieko Helmes pagastā, bija ieradušies ar smago tehniku – traktoriem. Demonstrācijā piedalījās arī Igaunijas labāko jauno lauksaimnieku titula ieguvēji. Arī viņi demonstrācijā ieradās ar traktoru. J. Raps zina stāstīt, ka galvaspilsētas satiksme dēļ traktoru plūsmas bija traucēta. Galvenais iemesls, kāpēc igauņu zemnieki pulcējās protesta akcijai, ir tas, ka Igaunijas politiķi, salīdzinot ar Latvijas kolēģiem, ir slinkojuši, lai no Eiropas Savienības ierēdņiem izcīnītu atbalsta naudu, kas palīdzētu pārciest krīzes periodu. Pašlaik vislielākos zaudējumus saistībā ar cūku mēra plosīšanos cieš cūkkopji. Pavisam neapskaužamā situācijā, līdzīgā kā pie mums Latvijā, nonākuši arī piena nozares pārstāvji, kuri jau pamazām likvidē savus govju ganāmpulkus. Iemesls tik krasai rīcībai ir katastrofāli zemā piena iepirkuma cena – 16,5 centi par litru. Igaunijas piena nozares speciālisti aprēķinājuši, ka, lai piena ražošana būtu rentabla, par vienu piena litru jāsaņem vismaz 25 līdz 26 centi. Arī Igaunijas cūkkopības nozare ir apdraudēta, jo pēdējie septembrī apkopotie Veterinārā dienesta dati liecina, ka no 285 valstī reģistrētām saimniecībām, kas nodarbojas ar cūkkopību, vēl 90 draud likvidācija. Savukārt Veterinārā dienesta pārbaudes Valgas apriņķa 59 saimniecībās liecina, ka tikai 28 tiek ievēroti nepieciešamie drošības noteikumi un sanitārās prasības. Galvenais cūkkopju arguments, kāpēc viņi nespēj nodrošināt mājas cūku drošību, ir katastrofāls naudas trūkums. Akmens tiek mests arī valdības un politiķu virzienā, jo Igaunijas medniekiem tiek piešķirts salīdzinoši maz kvotu meža zvēru medīšanai. Kaimiņi kā pozitīvu piemēru min Latviju, kur šīs lietas esot sakārtotas valstiskā līmenī.Salīdzinot ar iepriekš minētajām lauksaimniecības nozarēm, vieglāk var uzelpot kaimiņvalsts graudaudzētāji. Šajā sezonā ir ievākta augsta ziemāju raža. Graudkopji domā, ka ziemāju sējumi būs jāpalielina uz vasarāju sējumu rēķina, jo šosezon vasarāju raža nav tik liela, kā bija cerēts.
Gaidāmās apkures cenas Pašlaik otrs aktuālākais temats ir gaidāmās apkures sezonas cenas. J. Raps atklāj priecīgu faktu, ka no Valgas apriņķa trijām pilsētām nevienā nepacelsies maksa par centrālo siltumu. Laikraksta “Valgamaalame” rīcībā ir informācija, ka Otepē būs jāmaksā 46 eiro par vienu megavatstundu, bet Tervā – 55,47 eiro/MWh. Vismazākā maksa par centrālo apkuri būs Valgas iedzīvotājiem – 42,39 eiro/MWh. Ne tik pozitīvs skats nākotnē sagaidāms Sangastes pagasta pavisam mazas apdzīvotās vietas – Kēni ciema – iedzīvotājiem, kuriem Valgas apriņķī vienīgajiem pieaugs maksa par apkuri. Tā kļūs par 22 procentiem lielāka – līdzšinējo 55 eiro/MWh būs jāmaksā 61 eiro/MWh. “Valgamaalane” žurnālisti mēģinājuši gan ar telefonzvaniem, gan ar elektroniskā pasta starpniecību sazināties ar siltumražotāju, kuru vada kāds soms, taču neveiksmīgi. Viņš izvairās no jebkādas komunikācijas.
