Pieaudzis uzņemto un absolvējušo studentu skaits

2021./2022. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 77,4 tūkstoši studējošo, kas ir par 1,5 % mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies uzņemto un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits.

2021./2022. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 29 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2 % vairāk nekā gadu iepriekš. Puse uzņemto studentu (52,2 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 24 % – maģistra, 21,8 % – koledžas, savukārt 2 % – doktora līmeņa programmās.  Nemainīgi uzņemto studentu vidū vairāk ir sieviešu – 16,8 tūkstoši jeb 57,8 % no kopējā uzņemto skaita. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (57 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43 % – par valsts budžeta līdzekļiem. Lielākais par personīgajiem līdzekļiem uzņemto studentu īpatsvars ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (84,2 %), bet par valsts budžeta līdzekļiem – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās (74,8 %).

2021. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14,7 tūkstoši studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 1,3 % vairāk. Vairāk nekā trešdaļa (35,9 %) jeb 5,3 tūkstoši ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 18,5 % jeb 2,7 tūkstoši – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 1,7 tūkstoši jeb 11,3 % no kopējā absolventu skaita. Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.

Vairāk nekā trešdaļa uzņemto studentu apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

Līdzīgi kā iepriekšējos gados vairāk nekā trešdaļa jeb 10,5 tūkstoši uzņemto studentu izvēlējās apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Gandrīz nemainīgs uzņemto studentu skaits (4,2 tūkstoši jeb 14,5 % no kopskaita) bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās. Uzņemto studentu skaita pieaugums bija vērojams veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – tās izvēlējās apgūt 4,8 tūkstoši studējošo (16,4 %), kas ir par 239 studentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tikmēr vislielākais samazinājums vērojams ar pakalpojumiem saistītās programmās – uzņemti 2 tūkstoši studējošo jeb par 261 studentu mazāk nekā pirms gada. Uzņemto studentu skaits pieaudzis arī humanitāro zinātņu un mākslu, kā arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, kurās izvēlējās studēt attiecīgi 2,3 un 3,2 tūkstoši.

Kopējais studējošo skaits samazinās

Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (77,4 tūkstoši) ir samazinājies par vairāk nekā tūkstoti, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 5,5 tūkstošiem jeb 6,7 %. Koledžas līmeņa programmās studē 14,3 tūkstoši, bakalaura – 43,6 tūkstoši, maģistra – 17,4 tūkstoši, savukārt doktora līmeņa programmās – 2 tūkstoši studentu.

Vislielākais sieviešu īpatsvars izglītības studiju programmās, vīriešu – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā

Visvairāk studējošo nemainīgi ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 26,1 tūkstotis jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita, turklāt šajās programmās vērojams lielāks sieviešu īpatsvars (62,5 %). Augsts sieviešu īpatsvars (80 %) vērojams arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras kopumā apgūst 13,5 tūkstoši jeb 17,4 % no kopējā studējošo skaita. Veselības aprūpes programmās studējošo skaits gada laikā ir pieaudzis par 2 % jeb 271 studentu. Savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, kuras apgūst 11,1 tūkstotis jeb 14,4 % no kopējā studējošo skaita, vērojams samazinājums par 6,7 % jeb par 798 studentiem. Šajās programmās studē galvenokārt vīrieši (76,1 %). Dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmas apgūst 7,8 tūkstoši jeb 10,1 % no kopējā studējošo skaita, kas ir par 273 studējošajiem vairāk nekā iepriekš. Arī šajās studiju programmās vīriešu īpatsvars ir lielāks (71,4 %). 2021./2022. akadēmiskajā gadā samazinājies studējošo skaits pakalpojumu studiju programmās – par 7,3 % jeb 491 studentu. Humanitāro zinātņu un mākslas, kā arī izglītības studiju programmas apgūst attiecīgi 6,1 un 5,1 tūkstotis studējošo un šajās programmās ir izteikti lielāks sieviešu īpatsvars (73,2 % un 91,6 %).

Latvijā studē 9,8 tūkstoši mobilo studentu

Šajā akadēmiskajā gadā uzņemti 3,8 tūkstoši mobilo studentu*, kas ir par 64 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš, taču par ceturtdaļu mazāk nekā 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā. Tomēr otro gadu pēc kārtas nedaudz samazinājies kopējais mobilo studentu skaits, kam pirms Covid-19 pandēmijas bija tendence būtiski pieaugt. Pašlaik Latvijā studē 9,8 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 2,1 % mazāk nekā pērn, taču gandrīz divreiz vairāk nekā 2014. gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem.

Vairākums mobilo studentu ir no valstīm ārpus Eiropas Savienības, lielākā daļa – vīrieši

Lielākā daļa mobilo studentu (70,4 %) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), turklāt gandrīz divas trešdaļas no mobilajiem studentiem ir vīrieši. Visvairāk mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā (41,8 % no kopējā skaita). No to Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošo skaita, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Vācijā, vairāk nekā puse (58,2 %) ir sieviešu, savukārt no Indijas un Uzbekistānas Latvijā ieradušies studēt pārsvarā vīrieši (attiecīgi 82,7 % un 81 %).

Visvairāk mobilo studentu (2,5 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē, no kuriem gandrīz 80 % iepriekšējo izglītību ir ieguvuši kādā no ES valstīm. Salīdzinājumam, Latvijas Universitātē tie ir 52,6 %, bet Rīgas Tehniskajā universitātē – vien 3,2 % no kopējā mobilo studentu skaita iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs. Kopumā šajās trīs universitātēs studē 5 tūkstoši jeb 51,5 % no kopējā mobilo studentu skaita.

Mobilie studenti no ES valstīm visbiežāk studē maģistrantūrā

Teju puse (49,2 %) no mobilo studentu kopskaita studē maģistra līmeņa programmās, savukārt 45,8 % – bakalaura līmeņa programmās. No mobilajiem studentiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, 85,6 % studē maģistra līmeņa studiju programmās. Mobilie studenti visbiežāk apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (41,2 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (29,3 %). Lielākā daļa mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, studē veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās (78,1 %).

Gandrīz puse no kopējā studējošo skaita studē trīs lielākajās Latvijas universitātēs

Šajā akadēmiskajā gadā studijas norit 53 augstākās izglītības iestādēs (29 augstskolās un 24 koledžās), kas ir par vienu koledžu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Valsts augstskolās un koledžās studē 77,2 % no kopējā studējošo skaita, savukārt privātajās izglītības iestādēs – 22,8 %. Trīs lielākajās Latvijas universitātēs (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte) studē gandrīz puse (49,2 %) no kopējā studējošo skaita. Kopumā 16 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits pārsniedz tūkstoti, savukārt 13 izglītības iestādēs, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējā iestāžu skaita, studējošo skaits ir mazāks par 200.

2021./2022. akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes. Tajās studē 2032 doktoranti tai skaitā, 1075 sievietes un 957 vīrieši, no kuriem trešdaļa (33,1 %) sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā, savukārt piektdaļa (20,4 %) studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

*Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt noteikta līmeņa augstāko izglītību (grādu vai kvalifikāciju).

Informāciju sagatavoja: Centrālās statistikas pārvaldes komunikācijas daļa