Atbilstoši IZM piedāvātajiem kritērijiem skolu tīkls sakārtots astoņās pašvaldībās, tai skaitā Valkas novadā

Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem kritērijiem skolu tīkls pašlaik ir sakārtots astoņās pašvaldībās, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie IZM aprēķini.

Jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā piešķirtu pašvaldībām, kurām ir sakārtots skolu tīkls. 

Ja modeli ieviestu šogad, trūkstošo finansējumu savos budžetos nenāktos meklēt Alūksnes novadam, Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam, Salaspils novadam, Saulkrastu novadam un Valkas novadam.

Pārējām pašvaldībām būtu jārod līdzfinansējums. Visvairāk nāktos piemaksāt Rīgai – 2 198 831 eiro. Vairāk par vienu miljonu eiro būtu jāpiemaksā arī Jēkabpils novadam un Preiļu novadam, bet mazāk par 100 000 eiro vajadzētu piemaksāt Jūrmalai un Liepājai.

Modeļa ieviešana šogad pašvaldībām būtu izmaksājusi kopumā 16 443 755 eiro, aprēķinājusi IZM.

Atbilstoši valdības apstiprinātajam pedagogu zemākās algas likmes pieauguma grafikam, 2025.gadā tā pieaugtu no 9,54 eiro līdz 10,35 eiro. Pie esošā skolu tīkla un nosacījuma, ka likme gada laikā nemainās, pašvaldībām savos budžetos būtu jāatrod kopumā 17 839 922 eiro.

LETA gan vēstīja, ka aizvien nav skaidrības par šī grafika pildīšanu, jo tam trūkst līdzekļu.

Vēl pavasarī IZM vadība pauda, ka skolu tīklu ir sakārtojušas vismaz 12 pašvaldības.

Skaidrību par galīgo pašvaldību skaitu, kurām nāksies līdzfinansēt jauno modeli, IZM sola pēc lēmumu pieņemšanas par modeļa ieviešanu.

IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa aģentūrai LETA atklāja, ka atsevišķas pašvaldības savos budžetos jau ir paredzējušas līdzfinansējumu. Citas turpretim gaida Ministru kabineta noteikumus, balstoties uz kuriem, lems par izmaiņām savā skolu tīklā.

Savas korekcijas varētu ieviest arī plānotie izņēmuma gadījumi. Papildu pierobežas un pieejamības skolām, kurām paredzēti atvieglojumi, IZM piedāvā ieviest terminētus un beztermiņa izņēmuma statusus. 

Piemēram, beztermiņa statusu varētu piemērot skolām, kuru infrastruktūra jau ir paredzēta mazākam bērnu skaitam nekā atrunāts normatīvajos aktos. Savukārt terminētus izņēmumus noteiktu, ja skolā sākti būvdarbi par struktūrfondu līdzekļiem vai ceļu tīkls nav atbilstošs un notiek aktīvi būvdarbi. Izņēmuma gadījumus plānots izvērtēt, slēdzot līgumus ar pašvaldībām.

Polīna Miķelsone, LETA