Ziemellatvija.lv
Aprites ekonomika ir jauns veids, kā domāt par to, kā mēs izmantojam resursus, kā saimniekot gudrāk. Lineārā ekonomikā mēs iegūstam izejvielas, ražojam lietas un pēc tam izmetam. Aprites ekonomikā mēs tomēr cenšamies izmantot resursus tā, lai nekaitētu videi – šķirojam, pārstrādājam, remontējam un kopumā izmantojam ilgāk.
Runājot par vienreizlietojamiem traukiem, tas ir īpaši svarīgi, jo ik gadu pasaulē tiek izmantoti un izmesti aptuveni 40 miljardi plastmasas dakšiņu, karošu un nažu. Kaut arī Latvijā ir aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus, tomēr tie, veikala plauktos nereti pārdēvēti par “vairākkārt lietojamiem”, arvien ir visai izplatīti.
Taču jāpatur prātā, ka vienreizlietojamais iepakojums ne vienmēr ir kaut kas liels un uzreiz pamanāms.
Diemžēl Latvijas jūras vai ezeru krastos tiek atstāti sīkie atkritumi, piemēram, izsmēķi vai pudeļu korķi. Izplatīti ir arī vienreizlietojamie trauki, plastmasas un stikla pudeles, salvetes, plastmasas maisiņi, ēdiena pārpalikumi. To visu iedzīvotāji ņem līdzi, dodoties atpūsties, bet diemžēl ne vienmēr aiz sevis savāc.
ES standarti paredz, ka situācija piekrastē ir apmierinoša, ja atkritumu daudzums nepārsniedz 20 vienības uz 100 metriem, bet pērn Latvijas piekrastēs kopējais atkritumu noslodzes rādītājs bija 375 vienības uz 100 pludmales metriem.
Tāpēc, vai esam piknikā pludmalē vai mežā, galvenais princips, ko der ievērot, – pēc sevis atstāt vidi tikpat kārtīgu un tīru (vai pat kārtīgāku un tīrāku), kāda tā bija, mums tur ierodoties.
70% no visiem jūras atkritumiem ir plastmasa
2019. gadā ES pieņemtā direktīva aizliedza vairākus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus, tostarp plastmasas galda piederumus, krūzītes, šķīvjus, salmiņus un maisiņus. Aizliegums stājās spēkā 2021. gadā un tā mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu jūrās un okeānos, kas patlaban jau veido ap 70% no visiem jūras atkritumiem.
Turklāt līdz 2029. gadam 90% no izmantotajām plastmasas pudelēm ir jāsavāc atkritumos un jāšķiro. Savukārt līdz 2025. gadam plastmasas pudeļu sastāvā 25% jābūt pārstrādātai plastmasai, bet līdz 2030. gadam – vismaz 30%.
Vienreizlietojams – nav dabai draudzīgs
“Vienreizlietojamie plastmasas trauki pēc savas būtības ir viena no videi nedraudzīgākajām lietām pasaulē – tie nereti tiek izmantoti vien dažas minūtes, kļūstot par atkritumiem, kuri ne tikai nav derīgi otrreizējai pārstrādei, bet arī visbiežāk nonāk dabā,” saka “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja Elīna Sprūde-Nesenberga.
Svarīgi atcerēties, ka nekas, kas ir vienreiz lietojams, nevar būt dabai draudzīgs, taču, salīdzinot ar plastmasas izstrādājumiem, kas dabā vai atkritumu poligonā atradīsies gadu simtus, dabai mazāk kaitīgi ir dabīgo šķiedru vienreizlietojamie galda trauki un piederumi.
Ja galīgi nav iespējams izvairīties no vienreizlietojamo trauku izmantošanas, tad ieteicams izraudzīties alternatīvas, kas, apglabātas atkritumu poligonā vai nonākušas dabā, ātri sadalīsies un neradīs paliekošu piesārņojumu. Piemēram, izstrādājumi no bioplastmasas, kuri ir piemēroti kompostēšanai mājas kompostā (uz tiem ir norāde “OK Home Compost”), nevis rūpnieciski kompostējamie, kā arī papīra šķīvīši, kas pārklāti ar augu bāzes laku, nevis plastikāta kārtu.
Dzērienu salmiņus var izgatavot no makaroniem vai niedrēm. Galda piederumus var darināt no tīras koksnes. Taču jāatceras, ka šo izstrādājumu izgatavošanai tiek patērēts milzīgs dabas resursu un zemes platības apmērs, lai nepieciešamos kultūraugus izaudzētu, un tie tiek iztērēti vienā mirklī.
Pašvaldības var būtiski ietekmēt patēriņu
Ja Rīgas dome vienreizlietojamo virtuves piederumu problēmu risina, nosakot liegumu publiskos pasākumos izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus, tad privātos pasākumos šāda lieguma nav, kas nozīmē, ka tuvākajos gados, visticamāk, šie trauki arvien tiks izmantoti.
Tikmēr pašvaldībām ir iespēja būtiski ietekmēt vienreizlietojamo trauku un galda piederumu patēriņu, ja to saistošajos noteikumos tiek iestrādātas konkrētas prasības. Piemēram, kaimiņos Tallinā no 2019. gada un Viļņā no 2020. gada publiskos pasākumos un pilsētas svētkos nav atļauts lietot plastmasas vienreizlietojamos traukus un piederumus.
Savukārt Tartu mūzikas festivālā bija galda trauku depozīta sistēma. Rīgā ielu ēdināšanas vietās ir jābūt atsevišķi norādītai maksai par vienreizlietojamo trauku, ļaujot klientam pašam novērtēt, cik daudz viņš ietaupa, ja pēc maltītes dodas ar savu kārbiņu.
“Mēs aicinām izvērtēt iespēju doties uz atpūtas vietu ar savām pudelēm vai glāzēm, ko uzpildīt atkārtoti. Tās var izmantot ilgstoši, un katru reizi nevajadzēs pirkt jaunu plastmasas pudeli vai glāzi. Jā, iespējams, ar šķīvīšiem varētu būt sarežģītāk, bet šādos gadījumos aicinām labāk iegādāties papīra šķīvi, nevis plastmasas, jo tas sadalīsies ātrāk un būs videi draudzīgāks,” saka “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja.
Viņa piebilst, ka līdzi paņemta daudzkārt lietojama dakšiņa, karote vai nazītis neaizņem daudz vietas, tāpēc tā vietā, lai pirktu plastmasas trauku iepakojumu, labāk tomēr būtu paņemt līdzi piederumus, kas vēl tiks izmantoti. Turklāt tas palīdzēs arī ietaupīt, jo nebūs jātērē nauda par to, kas vēlāk tiks izmests.
Papildu pasākumi
Vairākas ES dalībvalstis ir ieviesušas papildu pasākumus, lai veicinātu plastmasas izstrādājumu lietošanas ierobežošanu. Piemēram, Francija ir aizliegusi plastmasas iepakojumu noteiktiem augļiem un dārzeņiem, kā arī vienreizlietojamus plastmasas traukus publiskos pasākumos.
Aizvien populārāka kļūst depozīta trauku sistēma, kur, piemēram, pie tirgotāja var iegādāties vairākkārtlietojamu krūzi, bet pēc tam to atgriezt un saņemt atpakaļ naudu. Šāda sistēma darbojas Šveicē un bieži arī dažādos pasākumos Latvijā.
Eiropā arvien populārāki kļūst daudzkārtlietojamie trauki, kurus var izmantot atkārtoti. Lielie kafejnīcu tīkli piedāvā atlaides klientiem, kuri izmanto savas personīgās krūzītes. Arī Latvijā degvielas uzpildes stacijas un veikalu tīkli piedāvā atlaidi kafijai, ja tā tiek uzpildīta līdzi atnestajā termokrūzē.
Latvijā vietnē lietovelreiz.lv sadaļā “Uzpildies atkārtoti” var atrast dažādas tirdzniecības vietas, kur var iegādāties pārtiku savos traukos.
Alternatīvie risinājumi: ēdamie trauki
Eiropā tiek attīstīti arī inovatīvi risinājumi, piemēram, trauki un iepakojumi, kas veidoti no ēdamajiem materiāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Latvijā arī dažviet tiek piedāvātas ēdamas krūzītes, kā arī ir uzņēmums, kas ražo ēdamos traukus no klijām.
Daudzi ražotāji pāriet uz bioloģiski noārdāmiem un kompostējamiem materiāliem, piemēram, cukurniedru šķiedrām, bambusa, kartona vai citiem augu izcelsmes materiāliem. Šie materiāli parasti ir mazāk kaitīgi videi, jo tie sadalās ātrāk nekā tradicionālā plastmasa.
Ko dara Latvija?
Latvija ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus un regulējumus, kas veicina aprites ekonomiku un vēršas pret vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanu.
Proti, kopš 2021. gada arī Latvijā ir spēkā ES vienreizlietojamās plastmasas direktīva, kas aizliedz vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu, tostarp galda trauku un salmiņu, lietošanu. Šī direktīva veicina dabai draudzīgāku izstrādājumu izmantošanu un samazina plastmasas atkritumus.
Latvijā, tāpat kā citviet ES, darbojas paplašinātās ražotāju atbildības sistēma, kas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuri laiž tirgū iepakojumu, ir jāuzņemas atbildība par tā savākšanu un pārstrādi pēc lietošanas. Proti, uzņēmumiem, kas laiž tirgū plastmasas vai visa veida iepakojumam, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Taču komersants var pievienoties ražotāju atbildības sistēmai un noslēgt līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, piemēram, ar “Zaļo jostu”, kas nodrošinās tirgū laistā, izlietotā iepakojuma savākšanu un nodošanu pārstrādei, bet minētais komersants varēs saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa.
Šķirot, šķirot un vēlreiz šķirot
Atkritumu šķirošana un pareiza apsaimniekošana ievērojami uzlabo vides stāvokli un tiešā veidā uzlabo mūsu veselību ne tikai šobrīd, bet arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc dzīvot apritīgāk ir arī katra iedzīvotāja personīga atbildība, turklāt pareizi sašķirotais vieglais iepakojums (plastmasa, papīrs, kartons un metāls) un stikls tiek izvests bez maksas.
Šie atkritumi tiks savākti, pāršķiroti un nodoti atkārtotai pārstrādei vai enerģijas ieguvei. Tādējādi, rūpīgi šķirojot atkritumus, savu rēķinu par atkritumu izvešanu var samazināt pat par 30 %, jo saruks sadzīves atkritumu apjoms, tāpēc tos varēs izvest retāk vai varēs pieteikt mazāka izmēra konteineru.
Lai materiāls būtu derīgs pārstrādei, svarīgi, lai tas būtu tīrs, sauss, bez pārtikas pārpalikumiem vai eļļas paliekām. Iepakojumu pirms izmešanas saplacināt, tādējādi tajā varēs ievietot aptuveni trīs reizes vairāk materiāla.
Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”
#zaļājosta #apritesekonomika
Vienreizlietojamo plastmasas trauku patēriņu ietekmē ģimenes paradumi
Kaut arī Latvijā ir aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus, tomēr tie, veikalu plauktos nereti pārdēvēti par “vairākkārt lietojamiem”, arvien ir visai izplatīti, to apliecina arī uzrunāto iedzīvotāju pieredze. Iemesli, kādēļ no vienreizlietojamo trauku lietošanas atteikties grūti, ir ļoti dažādi.
Grundzālietes Anitas Sukses ģimenē vienreizlietojamos traukus izmanto ik pa laikam, pēc nepieciešamības. Turklāt bijušas situācijas, kad tie lietoti arī ikdienā. “Kamēr laukos nebija siltā ūdens mājās, vienreizlietojamos traukus izmantojām bieži. Daudzi par to brīnījās un bija pat pārmetumi, bet mums tobrīd tā bija daudz ērtāk un pieņemamāk. Tad vēl bija pieejami plastmasas šķīvji. Un tos varēja izmantot vairāk kā tikai vienu reizi. Foršāki jau ir tie papīra. Tos var sadedzināt, tas nozīmē, ka arī dabai ir daudz draudzīgāki. Vīrs smejas “un tagad nomazgā šķīvi!”, ar to domājot, iemet ugunskurā,” pieredzē dalās Anita, minot, ka vienreizlietojamajiem traukiem mūsdienās ir gana daudz pielietojuma, tie esot aktuāli arī bērnudārzos un sākumskolas klasītēs. “Tur no šiem traukiem bērni visu ko radošu veido, arī manējie ir mājās nesuši atrādīt šādus darbiņus. Pieļauju, ka arī klases pasākumos, ekskursijās, piknikos gandrīz vienmēr ir bijuši vienreizlietojamie trauki – šķīvji, krūzītes un dakšiņas. Apsveicami, ka tagad veikalos var izvēlēties, nopirkt arī tādus, kas nav no plastmasas,” viņa saka.
Šobrīd vienreizlietojamos plastmasas traukus, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pierasta lieta, aizstājuši citi analogi – tirgū ir trauki no papīra un citiem plastmasai alternatīviem materiāliem, taču tie ir būtiski dārgāki.
“Ir grūti iedomāties cilvēkus, kuri mūsdienu steidzīgajā pasaulē var pavisam atteikties no vienreizlietojamo trauku izmantošanas. Darba konferencēs kafijai, tējai uz galda vienmēr ir bijušas vienreizlietojamās krūzītes. Uz bērnu jubileju svinībām arī paši iegādājamies šķīvjus, kas ir ērti un nereti arī ļoti skaisti. Karotes un dakšiņas – retāk, bet izmantojam arī komplektā pie galda klājuma bērnu ballītēs. Kafejnīcās vēl joprojām vienreizlietojamajā traukā paņemam ēdienu uz mājām. Mēģinām pierast, ka plastmasas trauku vietā šobrīd daudz kas tiek aizstāts ar papīra izstrādājumiem. Ļoti nepatīk jaunie papīra salmiņi, jo tie pielīp pie lūpām un rada diskomfortu, arī garša dzērienam mainās, īpaši tad, ja jādzer ilgāku laiku. Mūsu ģimenē visvairāk pietrūkst tieši plastmasas salmiņu. Esam iegādājušies metāla salmiņus, bet tie arī nav higiēniski, ja nepagūstam laikus izmazgāt,” atklāj Klinta Bernarte no Gaujienas, kura ģimenē māca bērniem, ka atkritumi ir jāšķiro, ka arī vienreizlietojamajiem traukiem vai galda piederumiem var atrast savu vietu pareizajos atkritumu konteineros.
Viņa arī no pieredzes zina stāstīt, ka vienreizlietojamos traukus var izmantot atkārtoti, piemēram, šķīvjus izmantot kā paliktņus puķu podiem, glāzēs pavasarī var sastādīt dēstus. “Ar piederumiem bērni smilškastē kūkas cepa un spēlēja kafejnīcas. Ceļojumā ir noderējušas plastmasas bļodiņas, glāzītes un dakšiņas. Manuprāt, šķirot šos atkritumus nav grūti,” pamato gaujieniete.
Ilze Fedotova
Reklāma