Valgā vairs nav dzelteno iepakojuma konteineru

Valgas iedzīvotāji, kuri uz iepakojumu konteineru nesa tukšās piena pakas un jogurta traukus, nesen bija pārsteigti, ka konteineru vairs nav.

“Līdz šim Valgā bija dzeltenie iepakojumu konteineri, kas parasti bija pārpildīti. Haosu tajos izveidoja cilvēki, kas konteinerā apzināti ievietoja nepareizus atkritumus. Tajos varēja atrast krāsas bundžas, drēbes un pat cūkas galvu, ja pietiekami rūpīgi ieskatījās,” informē “Lõuna-Eesti Postimees” reportieris Tīts Loims.

Pilsētnieku neuzmanība ir arī iemesls, kāpēc Valgā nolemts samazināt jauktā iepakojuma konteineru skaitu, uzskata Valgas novada pašvaldības vides speciālists Madis Mummi. Igaunijas otrreizējās pārstrādes organizācijas konteineri pašvaldībā palikuši tikai lauku apvidos un Valgas atkritumu stacijā.

“Šajos konteineros varēja atrast visu. Pilsētā parādījās nelielas atkritumu stacijas. Stikls, makulatūra un jauktais iepakojums bija kopā vienuviet. Tie atradās arī viegli pieejamās vietās, piemēram, autostāvvietās,” skaidroja M. Mummi.

Jauktā iepakojuma konteineru iztukšošana bija bez maksas. Taču, ja atkritumu vedēja vadītājs piena pakas vietā ieraudzīja, piemēram, dīvānu spilvenus, konteinera saturs automātiski netika izvests. Šajā gadījumā pašvaldībai ir jāpasūta sadzīves atkritumu iztukšošana un jāmaksā par to izvešanu.

Virs un ap jauktā iepakojuma konteineriem pastāvīgi atradās iepakojuma maisiņi. Arī M. Mummi par galveno iemeslu pārāk ātrai konteineru piepildīšanai uzskata nepareizos atkritumus, kas aizņēma vietu.

“Lēmumu mums palīdzēja pieņemt tas, ka, sākot ar februāri, iepakojuma atkritumi ir jāsavāc to rašanās vietā. Kooperatīviem ir attiecīgie konteineri, un privātmāju iedzīvotāji par trīsdesmit centiem pie savām mājām šajos konteineros var novietot tik daudz paku, cik vēlas. Nav vajadzīgas divas sistēmas, ja vienas kvalitāte ir tik slikta un šos iepakojumus nevar pārstrādāt,” sacīja M. Mummi.

Pašvaldība gadu gaitā piegružotājus centusies vērot kamerās. Pie kārtības saukti arī nepareizo atkritumu nesēji, taču problēmu līdz šim nekas nav atrisinājis.

Pēc M. Mummi teiktā, arī Igaunijas pārstrādes organizācijas kartona un papīra iepakojuma konteineros tiek ievietoti nepareizi atkritumi. “Problēma ir arī ar papīra konteineriem. Arī šodien no pārvadātāja pienāca divas vēstules par to. Tā kā privātmājām nav pienākums vākt kartonu, līdz ar to kartona un papīra iepakojuma konteineriem joprojām ir jābūt publiskiem.”

Klimata ministrijas Aprites ekonomikas departamenta sadzīves atkritumu sektora vadītāja Katrina Kopela norādīja, ka Igaunijā plaši izplatīta problēma ir publisko iepakojuma konteineru piegružošana.

“Ja izlietotā iepakojuma atkritumi tiek savākti to rašanās vietā, ar pašvaldības piekrišanu savākšanas punktu blīvumu, konteineru skaitu un tilpumu var samazināt. Vienlaikus pašvaldībai jānodrošina, lai cilvēki joprojām nodod iepakojuma atkritumus. Atkritumu pārvadātājam jānodrošina arī dienesta darbība. Tas ir saprātīgs risinājums, kad publiskajos konteineros tiek mesti nepareizie atkritumi,” sacīja K. Kopela.

Viņa skaidroja, ka nepieciešamības gadījumā pašvaldība var samazināt arī stikla, papīra un kartona iepakojuma savākšanas punktus, jo jauktā iepakojuma konteinerā tos var likt arī privātmājās dzīvojošie.

“Piemēram, Kuresārē jau pirms pieciem gadiem tika būtiski samazināts publisko iepakojumu konteineru skaits. Tur 21 vietā palika tikai trīs, jo pilsēta savāc jaukto iepakojumu izcelsmes vietā,” skaidroja K. Kopela.

Igaunijas otrreizējās pārstrādes organizācijas kartona un papīra iepakojuma un stikla iepakojuma konteineri, kā arī Igaunijas iepakojuma aprites jauktā iepakojuma konteineri paliek Valgas pilsētā.