Ziemellatvija.lv
Ceturtdien, 26. septembrī, Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas monētu, kas veltīta zinātnes lomai mūsu dzīvē un zinātnieku neatlaidībai, meklējot atbildes uz jautājumiem, kuri noteiks cilvēces nākotni.
“Enerģijas monēta”, simboliski attēlojot kodolsintēzes procesu, stāsta par mūsdienu pasaules lielāko izaicinājumu – neizsmeļama enerģijas avota meklējumiem, lai pasargātu dabas resursus un panāktu līdzsvaru starp mūsu laikmeta iegribām un nākotnes paaudžu interesēm.
Monētas dizaina izstrādē pasaulē labi pazīstamais dizainers Germans Ermičs konsultējās ar zinātniekiem, meklējot vizuālo risinājumu, kā attēlot fundamentālos fizikas likumus, kuri pieļauj to, ka pastāv gandrīz neierobežotas enerģijas avots – vieglo ķīmisko elementu kodoli. Mazākiem kodoliem apvienojoties lielākos, siltuma veidā izdalās ļoti daudz enerģijas, bet, lai šo sintēzes reakciju uzsāktu un uzturētu, ir vajadzīga miljoniem grādu liela temperatūra un spēja ilgstoši turēt tik sakarsētu vielu kopā. Dabā šādi ekstrēmi apstākļi ir atrodami zvaigznēs.
Tieši ūdeņraža kodolu sintēze nodrošina Saules spīdēšanu un – pastarpināti – arī visus atjaunojamos enerģijas avotus uz Zemes. Kodolsintēzes enerģijai ir divas būtiskas priekšrocības: praktiski neizsmeļami degvielas resursi un neitrāla ietekme uz klimatu.
Kodolsintēzes principa pārvēršana par praktisku un plaši pieejamu tehnoloģiju ir liels zinātnisks un inženiertehnisks izaicinājums, pie kura jau ilgu laiku strādā desmitiem tūkstošu pētnieku visā pasaulē. Viņu uzdevums ir Prometeja misija – nonest Saules dzirksti no debesīm, lai tā kalpotu cilvēkiem. Eiropas Atomenerģijas kopienas līgums ir viens no senākajiem Eiropas mēroga sadarbības ietvariem. Arī Latvijas zinātnieki piedalās tajā ar savu devumu pasaules lielāko kodolsintēzes reaktoru prototipu – ITER un tā pēcteča DEMO – izveidē.
Latvijas Bankas izlaistajā sudraba kolekcijas monētā ir attēlotas daļiņas, kas piedalās ūdeņraža kodolsintēzes reakcijā. Monētā attēlotās lodītes un bedrītes simbolizē elementārdaļiņas, no kurām sastāv kodoli: sudraba bedrītes ir neitroni, apzeltītās lodītes – protoni. Ūdeņraža kodoli ar vienu protonu ir izejvielas, bet hēlija kodols ar diviem protoniem un brīvais neitrons ir sintēzes reakcijas produkti.
Kodolsintēzes galvenie nosacījumi ir augsta temperatūra un spiediens. Zvaigznēs to nodrošina spēcīgs gravitācijas lauks, savukārt kodolsintēzes reaktoros karsto plazmu notur ar spēcīgu magnētisko lauku. Monētā līniju izvietojums atgādina gan lielo kosmisko objektu magnētiskos laukus, gan toroidāla kodolsintēzes reaktora – tā sauktā tokamaka – stilizētu šķērsgriezumu. Arī monētas reljefs ar atvērumu centrā sasaucas ar gravitācijas potenciālu zvaigznes vai melnā cauruma tuvumā.
Monēta tiks izlaista ceturtdien, 26. septembrī, un, godinot Latvijas zinātnieku ieguldījumu kodolenerģijas izpētē, Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Latvijas Banku organizē kodolsintēzei veltītu lekciju “Pieradināt nākotnes enerģiju” un Enerģijas monētas prezentāciju. Pasākumā uzstāsies Eiropā lielākā eksperimentālā kodolenerģijas projekta ITER (Francija) pētnieks Bertrāns Roks (Bertrand Roques), savukārt par Enerģijas monētas dizaina tapšanu stāstīs tās autors, mākslinieks Germans Ermičs. Plānota arī ekspertu diskusija par Latvijas kodolsintēzes nākotni un zinātnes un mākslas sinerģiju LU profesora kvantu fiziķa Vjačeslava Kaščejeva vadībā. Pasākumu 26. septembrī plkst. 14.00 LU Dabas mājā Rīgā, Jelgavas ielā 1, bez maksas aicināts apmeklēt ikviens interesents.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 26. septembra plkst. 12.00. Monētas cena – 77.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 3 monētas. Monētas tirāža ir 3000 eks. Monēta kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.
Pielikumā – monētas apraksts (3. lpp.), kā arī papildinformācija par eiro kolekcijas monētām un piemiņas monētām (4. lpp.). Monētas video stāsts – https://youtu.be/Jari9bi-1HU.
Latvijas Bankas preses dienests
———————–
ENERĢIJAS MONĒTA
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 18.00 g
Diametrs: 30.00 mm
Metāls: 999° sudrabs; ar apzeltījumu
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 3000
Kalta 2024. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieks: Grafiskais dizains: Germans Ermičs
Monētas priekšpuse (averss)
Monētas aversā attēlota galvenā kodolenerģijas iegūšanas reakcija. Kodolu sastāvdaļas attēlotas kā sudrabotas bedrītes – neitroni – un zeltītas lodītes – protoni. Divu ūdeņraža izotopu – deitērija un tritija – kodoli saplūstot veido hēlija kodolu un brīvu neitronu. Atvērums monētas centrā simbolizē reakcijas norises vietu. Labajā pusē vietots uzraksts “5 EURO”.
Monētas aizmugure (reverss)
Monētas reversā attēlotas divas riņķa līniju grupas, kas saskaras centrālajā atvērumā un ir iezīmētas ar matējuma pakāpēm un zeltījumu. Tās simbolizē fizikālos laukus, kas ir nepieciešami kodolsintēzes uzturēšanai gan kodolsintēzes reaktoros uz Zemes, gan zvaigznēs kosmosā. Augšdaļā pa kreisi puslokā vietots uzraksts LATVIJA, lejasdaļā pa labi – gadskaitlis 2024.
Monētas josta
Attēloti brīvā neitrona un izotopu simboli – n; 2H; 3H; 4He.
Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 55 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un nu arī viens Ukrainas mākslinieks.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā “Gada monēta” (Coin of the Year) “Latvijas monēta” saņēma galveno balvu nominācijā “Gada monēta”. 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā “Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums” (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta “Baltijas ceļš”. Savukārt 2018. gadā kolekcijas monēta “Nacionālais uzņēmējs” šajā konkursā tika atzīta par “Mākslinieciskāko monētu” (Most Artistic Coin). Konkursā “Coin of the Year Awards” (COTY) Latvijas Bankas kolekcijas monēta “Medus monēta” tika atzīta par pasaules “Gada mākslinieciskāko monētu” un 2020. gada monētu.
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u. c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.
Informāciju par tīmekļvietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasē nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://www.e-monetas.lv un https://monetas.bank.lv/iegade.
Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eirozonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas ES valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eirozonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.
* * *
Reklāma