21 gadu vecais valcēnietis Rihards Grāvis no saviem vienaudžiem atšķiras ar pragmatisku un racionālu attieksmi pret dzīvi.
21 gadu vecais valcēnietis Rihards Grāvis no saviem vienaudžiem atšķiras ar pragmatisku un racionālu attieksmi pret dzīvi. Rihards ir ieguvis koledžas izglītību, pašlaik strādā Valkas rajona Policijas pārvaldē par vecāko speciālistu un brīvajā laikā aizraujas ar datorlietām.
Jāatzīst, mans sarunas biedrs nav īpaši runīgs. To atzīst arī viņš pats, piebilstot, ka toties esot ideāls klausītājs.
Aizraujas ar mājaslapu veidošanu
Rihards ir beidzis Valkas ģimnāziju, pēc tam Vidzemes augstskolā apguvis informācijas tehnoloģijas. Puisis ir diezgan noslēpumains par tālākām izglītošanās gaitām, vien piebilst, ka vienu augstāko mācību iestādi esot jau paspējis pamest, jo nav bijis lielas jēgas sēdēt lekcijās un neko no tām negūt. Rihards ir pārliecināts, ka noteikti turpinās izglītošanos, piebilstot, ja tas notiks Latvijā, tad tikai dēļ augstākās izglītības diploma, bet, ja ārzemēs, tad gan, lai iegūtu zināšanas. Jaunais cilvēks uzskata, ka Latvijā nav tādas augstskolas, kurā varētu apgūt to, kas viņam interesē, tāpēc jāmeklē iespējas ārzemēs. Rihards interesējas par datordizainu un lietām, kas saistītas ar reklāmas veidošanu. Viņam ir svarīgi arī radoši izpausties. Puisis ir izveidojis vairākas mājaslapas, pēdējā no tām imantsdaksis.lv. Rihards atzīst, ka viņam ir interesanti sadarboties ar neformāliem cilvēkiem, piemēram, mūziķiem. Viņš ir arī strādājis pie grāmatu maketēšanas.
Jaunietim interese par datoriem radusies jau pamatskolas gados, bet ģimnāzijas laikā viņš jau zināja, ka savu karjeru saistīs ar informācijas tehnoloģijām. Puisis atceras, ka pirmās iemaņas apguvis pie vecāku datora. Nevienu grāmatu vai citu izglītojošu materiālu par datorlietām viņš neesot lasījis, jo uzskata, ka programmas ir apgūstamas pašmācības ceļā.
“Atveru programmu, nospiežu taustiņu un skatos, kas notiks,” atklāj datorists.
Vienīgais izdevums, ko viņš regulāri lasa, ir žurnāls “Rīgas Laiks”. Rihardam darba pietiekot, un nebūt neesot jāsēž konkrētā vietā, lai varētu darīt to, kas patīk un padodas. Galvenais, datoru padusē un uz priekšu! Rihardam ir arī sapņu dators – firmas “Macintoch” jaunākais modelis. Krievi kokos nesēž un sēnes neēd
Pavisam nesen Rihards atgriezās no divu nedēļu brauciena pie savas draudzenes Unas, kura strādā skolā Baškortostānā, Maksima Gorkija ciematā Krievijā pie Urālu kalniem. Pirms aizbraukšanas “Ziemeļlatvija” jau rakstīja par Valkas ģimnāzijas skolotājas Unas Veinbergas vēlmi bērniem Krievijā mācīt latviešu valodu. Jūnijā skolotāja atgriezīsies mājās Valkā.
Rihards pie Unas brauca ar vilcienu, ceļā pavadot divas dienas turp un divas atpakaļ. Draudzenei aizvedis vairākus rupjmaizes klaipus, “Laimas” saldumus, portatīvo datoru, vienīgi “Melno balzamu” esot aizmirsis. Viņš ir pārliecināts, ka Unai svešumā klājas labi, vienīgais viņa skumstot pēc mājām. Rihards stāsta, ka Krievijā cilvēki ir tādi paši kā Latvijā – neviens tur kokos nesēžot un sēnes neēdot. Ciematā ir veikals, kurā var nopirkt tādas pašas preces kā pie mums Latvijā, sākot ar elektroniku un beidzot ar “Fazer” cepumiem. Unai mājās esot gāzes apkure, telefons un pēdējā laikā arī internets. Vienīgais, ar ko krievi atšķiroties no latviešiem, tā esot viņu bezgala lielā sirsnība un viesmīlība. Ja kāds Rihardu un Unu uzlūdzis vakarā viesos, tad viņi mājās nav ēduši vakariņas, jo zinājuši, ka būs jāsēžas pie bagātīgi klāta galda. Vēl lielajai tautai raksturīgs tas, ka viņi bieži dzer tēju, piekožot cepumus. Viņi protot gatavot lieliskus pelmeņus.
“Parasti latvieši ciemos iet ar pudeli vīna, bet krievi saviem viesiem uz galda liek visu, kas pašiem ir,” novērojis Rihards.
Viņš joprojām sajūsminās par braucienā redzētajiem dabas skatiem.
“Daba tur ir galvenā. Aizbraucu pavasarī, bet nokļuvu ziemā ar vismaz metru biezu sniega kārtu. Urālu kalni nav klinšaini, bet apauguši ar kokiem,” stāsta Rihards.
Viesojoties skolā, kurā strādā Una, jaunietis novērojis, ka Krievijā skolotājus ciena un respektē vairāk nekā pie mums Latvijā. Uz skolu jaunieši dodoties pieklājīgi ģērbušies bez īpašām ārišķībām. Salīdzinot ar Latvijas skolās redzamajiem meiteņu plikajiem vēderiem, tur neko tādu Rihards nemanīja. Arī skolotāji uz darbu ejot kostīmos. Unai darba esot pilnas rokas, jo bērni labprāt mācoties latviešu valodu, kultūru, apmeklējot pulciņus, kurus vada latviete. Atzīstami esot tas, ka Un apguvusi krievu valodu, jo pirms aizbraukšanas viņa praktiski valodu nav zinājusi.
Domā, ka Valka rullē
Uz jautājumu, vai arī Rihards nevēlas līdzīgi kā draudzene doties uz citu valsti strādāt, viņš diezgan pārliecinoši atbild, ka negrib gan. Viņam ir sapņi par ceļojumiem uz Kubu, Ameriku un Franciju. Tos viņš dzīves laikā arī centīšoties īstenot. Pašlaik Rihards ir pārliecināts, ka viņš grib dzīvot Valkā.
“Man šeit patīk, jo tā ir mana pilsēta. Ja es gribu lielpilsētu, uz turieni aizbraucu. Valka rullē,” ir pārliecināts jaunais cilvēks. Šeit esot viss, kas viņam vajadzīgs – mājas un darbs. Jaunajiem vajagot tikai gribēt darīt, un tad arī šeit viss notiekot. Arī Rīgā var sēdēt un žēloties, ka ir garlaicīgi un neinteresanti.
“Pašiem kaut kas ir jāizdara, lai teiktu, ka Valkā nekā nav,” domā valcēnietis. Viņš tik pārliecinoši runā par dzimto pilsētu, ka arī tas šķiet stilīgi. Rihards gan noliedz, ka viņš būtu stilīgs un ar kaut ko īpaši izceltos. Mūziku gan klausoties nedaudz citādāku kā, iespējams, vairums citu cilvēku. Ikdienā viņam pie auss skanot “Radio Valka” raidstacija.
“Varbūt drusciņ citādāks esmu nekā pārējie. Ir arī stilīgāki jaunieši, man par to grūti spriest,” nosaka Rihards. Viņam esot daži draugi – pārsvarā skolas biedri, ar kuriem satikties un parunāties. Daudzi no viņiem jau strādājot, un Rihards piekrīt, ka, iespējams, pārāk agri viņi to ir sākuši darīt.
“Vēl jau varējām izbaudīt studentu dzīvi,” atzīst Rihards. Viņš stāsta, ka jau uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas pašam gribējās nopelnīt iztiku un dzīvot patstāvīgi. Tas gan nenozīmējot, ka viņš vakaros nevarot doties pie vecākiem vakariņās. Viņiem esot ļoti labas attiecības. Rihards iecerējis līdz Unas atbraukšanai izremontēt dzīvokli. Remontu palīdz veikt tēvs.
Puisim ir nopietna attieksme pret dzīvi un rēķiniem, ja tos nenomaksās, tad izmetīs no dzīvokļa vai noslēgs mobilo tālruni. Viņš piekrīt, ka acīmredzot tās esot audzināšanas sekas, ka viņam ir tāda apziņa.
Rihardam ir jaunākā māsa, kura mācās 12. klasē.
“Attiecības mums ir tādas, kā jau ar mazāku māsu. Vēl joprojām dažreiz viņu iekaustu,” smejas brālis.
***
Rihards Grāvis
* 21 gadu vecs valcēnietis
* Datorspeciālists
* Dzimis 8. martā
* Pēc horoskopa – Zivs
