Nupat ar kolēģiem vienojāmies, ka medijos aizvien pārliecinošāk dominē negatīvās ziņas. Vai tiešām mūs vairāk vieno negatīvais nekā pozitīvais? Ja tā, tas ir nelāgi. Mediju vidū ir skarba konkurence, un nezin kāpēc teorētiķi uzskata, ka negatīvais cilvēku pievelk vairāk. Diemžēl. Visapkārt visiem viss tikai slikts. Katrai parādībai un notikumam parasti ir divas puses. Slikto vieglāk ieraudzīt, taču process kopumā man atgādina sava veida zombēšanu. Atliek vien izvēlēties sev tīkamāko politisko spēku un klausīties tā ruporā ar atvērtu muti. Protams, dzīvojam it kā demokrātiskā valstī, bet vai šāda demokrātija mums nepieciešama? Nupat darbu beidza skolēnu Dziesmu un deju svētku izmeklēšanas komisija saistībā ar lielo noģībušo skaitu ģenerālmēģinājumā. Protams, cēloņi ir jāmeklē, taču izskatās, ka nākamajos svētkos dalībnieku skaits Mežaparkā būs ievērojami mazāks, jo estrādes konstrukcijas paredzētas mazākām noslodzēm. Ko darīs tie tūkstoši dziedātāju, kuri gatavojas svētkiem vairāku gadu garumā un tā ir viņu nozīmīgākā motivācija ikdienas sūrajam mēģinājumu darbam. Diezin vai valstī atradīsies nauda jaunas estrādes būvniecībai. Piekrītu Raimonda Paula sacītajam, ka pēc šiem svētkiem ir nepiedodami maz runāts par ieguvumiem un pozitīvajām lietām. Līdzīgi ir arī ar citām lietām. Tiek izmantots ikviens gadījums, lai nomelnotu Latvijas mūziķus, kuri uzstājušies Krievijā. Diezin vai vajadzētu tā rīkoties. Neatbalstu arī Latvijas amatpersonu lēmumus neielaist Latvijā atsevišķus mūziķus no Krievijas, kuriem ir “nepareizi” politiskie uzskati. Varbūt drīz vērsīsimies pret sportistiem, kuri piedalās oficiālajās sacensībās Krievijā un likvidēsim Rīgas “Dinamo” hokeja komandu? Tiesa, tik radikāls ieteikums vēl nav dzirdēts.
