Jau sesto gadu Brantos 1. septembris ir parasta darba diena. Kopš Smiltenes novada dome 2009. gadā slēdza Brantu pamatskolu, divstāvu ēka muižas parkā netālu no autoceļa Smiltene – Rauna stāv tukša un klusa un bērni un skolotāji tās durvis vairs nevirina.
Ēkas un tai piegulošās zemes īpašniece joprojām ir Smiltenes novada dome, taču drīzumā situācija var mainīties.
Deputāti plāniem nenoticNevarēdama atrast pielietojumu Smiltenes novada nomalē esošajam īpašumam, kura uzturēšana turklāt prasa naudu, pašvaldība nolēmusi īpašumu “Brantu skola” (zemi 2,94 hektāru platībā un četras ēkas) atkārtoti nodot atsavināšanai jeb atklātai izsolei un noteikusi sākumcenu 50 000 eiro apmērā ar nomaksu uz pieciem gadiem. Pirmā izsole 2012. gadā noslēdzās bez rezultātiem. Nepieteicās neviens pretendents. Šoreiz tāds ir uzradies, kā vairākkārt izskanēja domes sēdē un ko “Ziemeļlatvijai” apliecina arī Brantu un Smiltenes pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere, konkrēti nevienu vārdā gan nenosaucot.26. augustā notikušajā domes sēdē par jaunas izsoles rīkošanu balsoja vairākums Smiltenes novada deputātu (atturējās Inese Raiskuma un Tija Zaļkalne), izpelnoties sēdē klātesošā brantēnieša, vēsturnieka Jāņa Puntuļa nopēlumu. Viņš cerēja, ka lēmums par izsoli netiks pieņemts vai arī tā izskatīšanu atliks uz vēlāku laiku.J. Puntulis uzskata, ka Brantu skolas ēka ir jāsaglabā kā multifunkcionāls vietējais kultūras, sociālais un saimnieciskais centrs, kur varētu sanākt visi tagadējie un bijušie brantēnieši. Tas ir arī viens no punktiem sociālajā kampaņā “Brantu ciema atdzimšana”, ko organizē Cēsu “Kultūrvēsturiskās Vides Saglabāšanas biedrības” Brantu nodaļa, tai skaitā J. Puntulis.Par biedrības iecerēm saistībā ar Brantu skolas apsaimniekošanu J. Puntulis domes sēdē informēja novada deputātus. Taču deputātiem neradās ticība šiem plāniem un arī minētās biedrības finansiālajām spējām kā nomniekam apsaimniekot visu Brantu muižas kompleksu. Sēdē klātesošais “Kultūrvēsturiskās Vides Saglabāšanas biedrības” (KVBS) pārstāvis Arsenijs Šenroks deputātus informēja, ka biedrības apgrozījums 2014. gadā bijis aptuveni četri tūkstoši eiro, un godīgi atzina, ka visu Brantu muižas ēku kompleksu biedrība nevarēs uzturēt. Pēc debatēm tika pieņemts lēmums īpašumu “Brantu skola” nodot atsavināšanai.“Nododot objektu izsolē, dome atteikusi biedrības KVSB iecerētos ēku restaurācijas kursus, ko gribējām sarīkot Brantu skolas palīgēkā. Kursos jauniešiem būtu iespēja iegūt šīs iemaņas, un vienlaicīgi tiktu remontēta Brantu skola. Tāpat dome atteica ideju par Austra Graša (Atmodas laikā Latvijā popularitāti ieguvušā trimdas dziesminieka un valodnieka – redakcijas piezīme) organizētu labdarības koncertu Brantu muižas parkā, kurā tiktu piesaistīti dažādi mūziķi un vākti ziedojumi skolas ēkas atjaunošanai un labiekārtošanai. Deputātu lēmums par izsoli ir pēdējais punkts, lai tāda Brantu ciema vairs nebūtu,” “Ziemeļlatvijai” pēc domes sēdes atzina J. Puntulis.Viņš neslēpj, ka bija apņēmies izdarīt to, kas līdz šim Latvijas laukos nav bijis pa spēkam visai mūsu valdībai un Saeimai – kampaņā “Brantu ciema atdzimšana” ar radošām, sociālām un saimnieciskām aktivitātēm atdzīvināt izmirstošo Brantu ciematu, dodot iespēju dzīvot pārtikušu, sociāli nodrošinātu un kulturāli pilnvērtīgu dzīvi tur palikušajiem iedzīvotājiem, kā arī dot iespēju atgriezties mājās uz Rīgu un ārzemēm aizbraukušajiem brantēniešiem.
Cer sadzīvot ar jauno saimniekuTas gan būtu grūti sasniedzams mērķis, jo Branti jau tagad faktiski neatbilst ciema statusam. Ciema statusu piešķir tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve un ir izveidota attiecīga infrastruktūra, taču Brantos nav nekā, izņemot dažas privātmājas. Nav veikala, skolas, pasta nodaļas, feldšerpunkta, bibliotēkas, pagasta pārvaldes pakalpojumu punkta. Nav inženierkomunikāciju (ūdensvada un kanalizācijas tīklu). Nav arī uzņēmumu, kur vietējiem strādāt. Tāpēc arī iedzimtā brantēniete pensionāre Daina Ragovska šaubās, vai no J. Puntuļa ieceres atdzīvināt bijušo Brantu skolas ēku kaut kas sanāktu, un pat nezina, ko skolas ēkā varētu ierīkot.“Uz kādu teātri vai citu sarīkojumu skolā jau mēs, vietējie, aizietu, taču regulārā apgaitā tur nekā nebūs. Agrāk te un apkārt visas mājas bija pilnas ar cilvēkiem. Tagad vienā – divi cilvēki, otrā – viens, trešā – neviena. Tādi mēs esam, tie Branti. Man bija tik ļoti žēl, kad likvidēja skolu. Pati tur kādreiz mācījos. Agrāk te Brantos, viss kaut kas bija: pienotava, veikals, skola, pasts. Mums nekā netrūka,” nopūšas D. Ragovska.Atsevišķiem iedzīvotājiem (gan smilteniešiem, gan rīdziniekiem) Branti tomēr šķiet dzīvošanai pievilcīga vieta, neraugoties uz infrastruktūras deficītu. “Ziemeļlatvija” ievēroja pat vairākas glīti atjaunotas mājas. Vienā no tām saimnieko Ieva Klāva-Bunga ar ģimeni. Z iņu par varbūtēju pircēju skolas ēkai viņa vērtē pozitīvi. “Ir jauki, ja kāds cilvēks šo vietu un ēku grib sakopt, jo saprotu, ka, neko nedarot, tā var sabrukt. Būtu pavisam labi, ja jaunais īpašnieks sadarbotos ar brantēniešiem un atvēlētu viņiem telpas kultūras pasākumu rīkošanai, kā arī ēkas atjaunošanā saglabātu tās vēsturisko arhitektūru,” cer I. Klāva-Bunga. Pēc portāla “Zudusī Latvija” informācijas, Brantu (Horstenhof) muiža ir celta 19.gadsimta beigās. Pēdējie muižas īpašnieki no 1851.gada bijuši fon Precmanu dzimta. Skola atradās muižas kungu mājā.Ar katru gadu sliktāk?Ar ierosinājumu nodot īpašumu “Brantu skola” atsavināšanai jeb izsolei pašvaldībā vērsās pagasta pārvaldniece Mārīte Treijere. “Skolas ēkai vajag saimnieku, citādi tās stāvoklis ar katru gadu pasliktinās. Ir nepieciešamas lietus ūdens notekas. Vajag arī jaunu jumtu, jo vecais ir nolietojies. Faktiski ēkai ir nepieciešams kapitālais remonts, un tā ir arī jāapdzīvo. Tagad malkas krāsnis ēkas uzraugs iekurina tikai, lai uzturētu telpās siltumu, kad ārā ir auksts vai mitrs,” “Ziemeļlatvijai” stāsta M. Treijere. Pēdējais darbs, ko pašvaldība paguva izdarīt pirms skolas likvidācijas, bija jaunu logu salikšana visā ēkā 2005. gadā.“Gribam, lai šis īpašums nākotnē būtu sakārtots, lai tam nav kauns braukt garām, lai nebūtu izsisti logi, lai tur būtu dzīvība. Tāds ir pašvaldības mērķis,” lēmumu par Brantu skolas nodošanu izsolei domes sēdē pamatoja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.Taču jārēķinās arī ar to, ka pašvaldības īpašuma pārdošana izsolē automātiski nenozīmē, ka īpašumā atsāksies rosība. Piemērs ir Smiltenes novada domes bijušais īpašums “Mežoles skola” Launkalnes pagastā, ko pašvaldība izsolē pārdeva 2010. gadā. Divstāvu ēkas ar akmens sienām apkārtne tiek uzturēta kārtībā, taču pašā ēkā pagaidām nekas nenotiek. “Laikam ir jāsamierinās, ka šādas kapitāli būvētas ēkas laukos paliks tukšas,” pieļauj Smiltenes novada deputāte Inese Raiskuma un kā piemēru nosauc arī bijušo Ķempu skolas ēku Variņu pagastā un Spaliņu skolas ēku Grundzāles pagastā.
