Anita Anitīna
* * *
Gaidot laiks velkas lēni – Kad būsi? Kad nāksi? Kad? Katra diena kā apsolījums – Varbūt šodien beidzot būs klāt?
Paiet diena. Otra. Un trešā. Bet gaidītā nācēja nav. Čukst zemapziņa: – Tu nebēdā! Tas atnāks, kam jāatnāk.
Kad lietus būs zemi nomazgājis, Uzspīdēs neredzēts stars Un reizē ar mīļu smaidu Gaidītais nācējs būs klāt!
Kaut arī rudens vēji Reizēm tik nikni pūš, Mīlestību tie nespēj Aizpūst. Un neaizpūš!
Kaut arī saules staru Reizēm liekas par maz, Nespēj tie nodzēst smaidus Un glāstus, kas pieskaras.
Tieši šodiena būs tā diena, Kad piepildīsies it viss – Nācējs no bezgala tāles Būs klāt. Viņš būs atnācis!
