Šosezon akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Strenču kokaudzētava klientiem piedāvā iegādāties jaunu egļu stādu veidu – egļu kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu.
Šosezon akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Strenču kokaudzētava klientiem piedāvā iegādāties jaunu egļu stādu veidu – egļu kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu. Pie pircējiem nonāks vairāk nekā miljons jauno egļu stādu.
Kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks stāsta, ka turpmāk vēl vairāk palielinās šo stādu apjomu – vismaz līdz trīsarpus miljoniem.
“Šobrīd klienti jau visus egļu stādus ir pieteikuši. Lielu interesi izrādījušas Zviedrijas mežu apsaimniekošanas firmas, tāpēc šogad lielāko daļu stādu plānojam pārdot uz šo valsti,” stāsta J. Zvejnieks. Viņš atzīst, ka Zviedrijā jau sen aug meži no Latvijā iegūtām sēklām. Deviņdesmito gadu sākumā Latvija no Rēzeknes rajona kādas meža plantācijas iegūtās sēklas zviedriem iemainīja pret toreiz vienu no modernākajām čiekuru kaltēm.
Jaunie egļu stādi tiks pārdoti arī vietējā tirgū – galvenokārt pašu uzņēmumam “Latvijas valsts mežiem”. J. Zvejnieks pieļauj, ka arī privāto mežu īpašnieki varēs iegādāties egļu kailsakņu stādus, tikai tie laikus jāpiesaka. Lai pieteiktu stādus nākamajam gadam, tas jādara jau septembrī.
“Egļu kailsakņu stādus var izmantot arī lauksaimniecības zemēs. Šī sakņu sistēma ir kompakta, stādiem ir daudz mazu saknīšu, kas ir galvenais barības vielu uzņemšanas instruments,” skaidro kokaudzētavas vadītājs. Audzēšanas un realizēšanas procesā stādiem netiek bojātas saknes, līdz ar to tiem mazinās iespēja saslimt ar sakņu trupi – īpaši tas ir svarīgi lauksaimniecības zemēs, kur ir sastopami dažādi kaitēkļi. Šī stādu audzēšanas tehnoloģijas pirmsākumi daļēji meklējami arī Zviedrijā, taču zviedri tos audzējot salīdzinoši maz. Ja zviedri gadā izaudzē aptuveni 300 miljonus ietvarstādu, tad kailsakņu stādus – tikai astoņus miljonus.
Strenču kokaudzētavā var iegādāties arī košumkrūmus, taču to ražošanā specializējas Kalsnavā.
“Kalsnavā strādā pie jaunu šķirņu veidošanas,” atklāj J. Zvejnieks.
