Kādu informāciju iedzīvotājam ir tiesības saņemt no pašu vēlētas pašvaldības, un vai ir pamatoti pieprasītajiem dokumentiem noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un līdz ar to atteikties izsniegt pieprasītās ziņas?
Šo jautājumu aizvadītajā nedēļā aktualizējis Smiltenes pagasta aitkopis Andris Pauls-Pāvuls. A. Paulu-Pāvulu nepatīkami pārsteidzis Smiltenes novada domes Kancelejas nodaļas atteikums, kad viņš dienu pirms domes sēdes, 25. augustā, vēlējās iepazīties ar pašvaldības lēmumprojektu jautājumā, kas iekļauts domes sēdes kārtībā un saistīts ar viņa sūdzības izskatīšanu.
Slepenošanu uzskata par absurduA. Pauls-Pāvuls uzskata, ka viņam kā administratīvā procesa dalībniekam atbilstoši Administratīvā procesa likuma 61. pantam bija tiesības iepazīties ar šo uz trijām lapām sagatavoto lēmumprojektu. Viņš jau vērsies Valsts kancelejā, Tiesībsarga birojā un Saeimas Juridiskajā birojā, lai šīs institūcijas izskaidrotu, vai Smiltenes novada dome bija tiesīga pēc viņa pieprasījuma neizsniegt viņam saistošu lēmuma projektu.“Mani izbrīna Smiltenes novada domes dīvainā rīcība, neļaujot man kā procesa dalībniekam iepazīties ar man saistoša lēmuma projektu. Ar šādu attieksmi neesmu saskāries nevienā citā pašvaldībā. Turklāt Valsts kanceleja publiski par lēmumu projektiem pašvaldībām ir skaidrojusi: “Likums “Par pašvaldībām” regulējumu nesatur, tāpēc ir piemērojams vispārīgais regulējums – Informācijas atklātības likums. Proti, likums neuzliek par pienākumu tos publicēt, bet pašvaldībām arī nav tiesību tos neizsniegt pēc pieprasījuma, ja vien tie nesatur ierobežotas pieejamības un valsts noslēpuma informāciju,” citē A. Pauls-Pāvuls.Smiltenes novada dome atteikusi lēmumprojekta izsniegšanu A. Paulam-Pāvulam pēc konsultēšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). “Novada domes Kancelejas nodaļas vadītājai tika dots uzdevums telefoniski sazināties ar VARAM, ko viņa arī darīja un guva apstiprinājumu tam, ka lēmumprojekti nav jāizsniedz,” domes sēdē A. Paulam-Pāvulam skaidroja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Pašvaldība lūgs VARAM arī rakstisku skaidrojumu un turpmāk līdzīgās situācijās rīkosies atkarībā no saņemtās atbildes.VARAM “Ziemeļlatvijai” jau tagad skaidro, ka konkrētajā gadījumā Smiltenes novada domei lēmumprojekts tā pieprasītājam nebija jāizsniedz.“Domes lēmumu projekti nav dokumenti ar juridisku spēku, bet gan ir darba materiāli, kas paredzēti valsts amatpersonām – pašvaldības domes deputātiem koleģiālu lēmumu pieņemšanai (šādā skaidrojumā atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. pantam domes lēmumu projekti ir traktējami kā ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai – redakcijas piezīme). Domes lēmumu projekti nerada juridiskas sekas un nekādā veidā nevar ierobežot deputātu tiesības iesniegt labojumus domes lēmumu projektiem. Līdz ar to uz šādiem darba materiāliem nav attiecināmas Administratīvā procesa likuma 61.pantā paredzētās tiesības iepazīties ar lietu,” norādīts VARAM atbildē, ko “Ziemeļlatvijai” nosūtījusi šās ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. VARAM arī norāda, ka deputātu iesniegto labojumu dēļ domes lēmuma galīgā redakcija var būtiski atšķirties no tās redakcijas, kas tiek virzīta izskatīšanai domes sēdē.A. Pauls-Pāvuls ir pirmais, kurš “Ziemeļlatvijai” uzsvēris pašvaldības lēmumprojektu noslepenošanu un vērtē to kā absurdu. “Ziemeļlatvija” jau agrāk novērojusi, ka iedzīvotāju interese par deputātu lēmumprojektiem un arī pašiem lēmumiem vismaz Smiltenes novadā ir maza, izņemot atsevišķus gadījumus. Iespēju piedalīties domes sēdē un vērot tās norisi iedzīvotāji praktiski neizmanto.
Izsniedz vispārpieejamu informācijuVARAM arī norāda, ka likumdevējs ir precīzi noteicis to pašvaldības domes darba materiālu kopumu, kam pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir jābūt pieejamiem sabiedrībai, piemēram, projektu formā ir jābūt pieejamiem pašvaldības saistošo noteikumu projektiem un tiem pievienotajiem paskaidrojuma rakstiem.Informācijas atklātības likums arī nosaka, ka, ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai un sniedz to arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. Informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.Par ierobežotas pieejamības informāciju atbilstoši minētajam likumam uzskatāma, piemēram, informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai, komercnoslēpums, informācija par fiziskās personas privāto dzīvi un tamlīdzīgi.
