Egļu astoņzobu mizgrauzis ir ļoti agresīvs. Viņu nevar apturēt, bet procesu jācenšas ierobežot un kukaiņu nodarītais kaitējums jāmazina ar tādiem pasākumiem, kas neveicina viņu vēl lielāku izplatību.
Egļu astoņzobu mizgrauzis ir ļoti agresīvs. Viņu nevar apturēt, bet procesu jācenšas ierobežot un kukaiņu nodarītais kaitējums jāmazina ar tādiem pasākumiem, kas neveicina viņu vēl lielāku izplatību.
“Šobrīd Valkas pilsētā, kā arī Valkas, Ērģemes, Vijciema, Launkalnes, Palsmanes Brantu, Blomes un Variņu pagastā saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža izplatību ir izsludināts ārkārtas stāvoklis,” informē Ziemeļvidzemes virsmežniecības mežsaimniecības daļas vadītāja Viviana Polīte.
Vakar Launkalnes pagasta Silvā, lai papildinātu meža īpašnieku un Valsts meža darbinieku zināšanas, par šā kaitēkļa izplatīšanos un iespējamo kaitējuma mazināšanu notika seminārs, kurā ar savu pētniecisko pieredzi dalījās Latvijas Valsts mežzinātnes pētniecības institūta “Silava” vadošais speciālists, bioloģijas zinātņu doktors Agnis Šmits. Uz tikšanos bija ieradušies aptuveni 60 interesentu no visa Valkas rajona
“Esmu uzaicināts, lai iepazīstinātu meža īpašniekus un arī Valsts meža dienesta darbiniekus ar vienu no bīstamākajiem kaitēkļiem, kurš ir izplatījies mežos pēc 2005. gada vētras. Tas ir egļu astoņzobu mizgrauzis,” savu uzdevumu raksturo A. Šmits. Viņš gandarīts ar auditorijas ieinteresētību. “Lai arī daži jautājumi, kurus uzdeva klausītāji, bija nepareizi, bet tiem bija savs pamats. Piemēram, par dabisko ienaidnieku pavairošanu un izlaišanu mežā. Ļoti loģisks jautājums. Pieredze rāda, ka tas mežā nav iespējams. Tomēr patīk, ka cilvēki uzdod šādus jautājumus, jo tas nozīmē, ka viņi domā un mēģina rasts labāko risinājumu,” uzslavē zinātņu doktors.
Vaicāts, vai meža īpašnieki rūpējas par saimniecību, A. Šmits atbild, ka situācija ir ļoti atšķirīga. Mēdz būt ļoti labi mežu īpašnieki, ir vidēji, bet ir arī tādi, kuriem mežs ir tikai peļnas avots vai mantots, par kuru viņš vispār neliekas ne zinis. “Vissliktāk, ja vienīgais, par ko domā meža īpašnieks, ir peļņa. Ja uz koku skatās tikai kā uz naudas žūksnīti, tad bieži vien sekas ir ne visai labas,” secina A. Šmits.
Vai tas, ka daudzviet Latvijā, tostarp arī Valkas rajona pagastos, ir izsludināta ārkārtas situācija, nozīmē, ka pēc gadiem no meža var pazust egles? “Ļoti teorētiski spriežot, vairāku gadu garumā tā arī varētu notikt. Domāju, ka tā nebūs, jo ātrāk vai vēlāk šo kaitēkļu savairošanās beigsies. Ja mums palīdzēs laika apstākļi, piemēram, viena slapja vasara var visu to izbeigt. Ārkārtas situācija nav tik dramatiska, kā varbūt izklausās, bet tās mērķis ir pilnvarot Valsts meža dienestu un dod tam likumīgu pamatu aizliegumiem, rekomendācijām vai speciālām ciršanas atļaujām, kas ļautu īstenot vērtīgo egļu audžu aizsardzības plānu,” paskaidro pētnieks.
