Anita Anitīna* * * Uzraksti vēstuli sev, Kāds vēlies būt pavasarī. Neproti rakstīt? Uzzīmē! Tu to vari!
Ko vēlies iegūt, ko prast? Kādu pats sevi iedomājies? Uztici papīram ceļu, Kas jāiet.
Rakstīto-zīmēto vēstuli Noglabā redzamā vietā – Varbūt, ka vajadzēs pārlasīt, Kad grūti šķietas.
Varbūt, ka vajadzēs pasmelt Spēku no saviem sapņiem, Ieraudzīt spožu staru – Es varu!
Bet varbūt vien pavasarī Vēstuli vaļā vērsi, Lai redzētu, kas piepildījies No tā, ko sev novēlējis.
Pat ja vēstule kaut kur noklīdīs, Nav liela bēda – Rakstītais Tevī būs atstājis Savas pēdas.
Tāpēc pa jokam vai nopietni Uzraksti vēstuli sev – Kāds vēlies būt pavasarī. Tu to vari! * * * Ozoli, liepas un kļavas, Bērzi, vītoli, egles Ceļa malā priecīgi smaida – Nāk asteres, dālijas, gladiolas…
Visu vasaru viņi tās gaida, Visu vasaru gaida tos, Kas priecīgiem soļiem steidzas Uz skolu! Uz skolu! Uz skolu!
Būs atkal darbīga kņada, Būs veiksmes, neveiksmes arī. Koki redzēs, kā bērni aug Prātā, gudrībā, varēšanā. Būs atkal, kam priecīgi šalkt. Uz skolu! Uz skolu! Uz skolu!
Katram, kas ceļā satiek Asteres, dālijas, gladiolas… Kaut kas iekņudas pakrūtē klusi – Arī mēs tāpat kādreiz gājām, Kurš braukšus, kurš tāpat kājām. Katram atmiņā uzplaiksnī doma – Uz skolu…
