Palsmanietis, mednieks Sentis Šalders mežā un dabā dodas ar zināšanām un pieredzi, to māca arī jaunākajai paaudzei

Medību tradīcijas un kultūra ir sena, taču daudzi izsaka bažas, ka mednieku kolektīvi Latvijā šobrīd noveco. Jaunie mednieki dažkārt nespēj izvērtēt šīs nodarbošanās specifiku un atbildību, kas ar to saistīta. Tajā pašā laikā mūspusē netrūkst kolektīvu, kuros par medniecību interesējas kā jaunieši, tā vīri cienījamā vecumā.
To apliecina “Palsmanes mednieku kluba” pieredze. Tas ir viens no kolektīviem, kur vidējais dalībnieku vecums ir ap 40 gadiem. Kolektīvā apvienojušies 25 interesenti, kuri turpina medību tradīcijas.
Biedrība “Palsmanes mednieku klubs” nodarbojas ar apmedījamo platību apsaimniekošanu Palsmanes pagastā ar kopējo platību aptuveni 6600 hektāri. Mednieku klubu vada Sentis Šalders (38), viņš arī vīrs, trīs dēlu tētis, kura darba ikdiena aizrit uzņēmumā SIA “RAIRU” par mežizstrādes mežsaimniecības vadītāju. Sarunā viņš atklāj: “Mežs ir visa mana dzīve.”
Sentis mednieku klubu vada astoņus gadus, bet kā dzinējs un aktīvs tā dalībnieks ir jau daudzus gadus.
Mednieku klubs nereti ir rīkojis arī medību trofeju izstādes, tādējādi iepazīstinot plašāku sabiedrību ar aizraušanos ar medniecību.
Tāpat atminamies, ka aizvadītajās Mājas kafejnīcu dienās “Garšu svētki Smiltenes novadā” Sentis ar ģimeni un vairākiem biedriem mednieku nama pagalmā uzņēma viesus un iepazīstināja ar medību tradīcijām šaipusē, kā arī piedāvāja viesiem nobaudīt tradicionālus medījumu produkcijas ēdienus “Palsmanes mednieku virtuvē”.
Viņš ir viens no tiem, kurš par savu dzīvesveidu un aizraušanos ir gatavs runāt publiski, stāstīt par to plašākai sabiedrībai par spīti tam, ka, laikam ritot, sabiedrība vēl nav pilnībā atbrīvojusies no uzskata, ka medības ir viena no tām slēgtajām un pārējai sabiedrībai maz pazīstamajām cilvēka interešu sfērām, ko raksturo spēcīgi aizspriedumi, novecojuši un pamatā atbaidoši stereotipi.
“Kādam tā ir sportiska aizraušanās, citam hobijs un citam dzīvesveids, kā nu kurš to traktē. Mums galvenais ir pateikt – visai mednieku saimei ir jāsaprot viens, ja mēs sēdēsim “krūmos” un nelīdīsim ārā, un ļausim cilvēkiem veidot par mums priekšstatu, kā viņi pieraduši domāt, tad jau nekas nemainīsies, – likumdošanā un sabiedrībā kopumā kļūs arvien grūtāk cīnīties gan ar pārspīlētiem dabas aizstāvjiem, gan iesakņojošiem stereotipiem. Esmu par to, ka medības un medniecība laukos ir gadu desmitiem bijusi pašsaprotama un arīdzan nepieciešama lieta. Mūsdienu sabiedrībā ir tik daudz noviržu no kaut kādām tradicionālajām normām dažādās jomās, ka man gribētos, lai medniecībā mēs varam turpināt tradīcijas arī no mūsdienu skatpunkta,” iesāk Sentis.