Valcēnietis Aivars Magone ir atgriezies no Briseles. Šo braucienu kā galveno balvu viņš izcīnīja koka automašīnu sacensībās pavasarī Meža dienās Kārķos. Viņa mašīna aizripoja vistālāk – gandrīz 54 metru.
A. Magone stāsta, ka par pirmo vietu nemaz nebija domājis. “Tā bija pirmā reize, kad piedalījos šādās sacensībās. Iepriekšējā gadā aizbraucu apskatīt, kādas mašīnas citi ir uzbūvējuši, kā tās darbojas, arī amatnieku darbus vēlējos apskatīties, un manī radās interese izgatavot tādu auto,” saka A. Magone.
Vispirms vēlas visam pats iziet cauriDoma radās par šādu autobūvi ieinteresēt skolēnus Strenču vidusskolā, kur Aivars strādā par amatu mācības skolotāju. “Lai mācītu citiem, kā to darīt, vispirms tam jāiziet cauri pašam. Tādēļ ķēros klāt automašīnas būvei,”skaidro A. Magone. Pēc jaunā gada viņš sāka mācīt bērniem veidot koka automobiļus, arī pats līdztekus izmēģinot visādus variantus, līdz izveidoja trešās klases automašīnu. Pirmajā ietilpst mašīnas, kurām motors jeb līkste ir metru gara, otrajā – līdz dieviem metriem, bet trešajā – garāka par diviem metriem. Izmantojot dažādus knifiņus, kurus apguvis savā amatnieka mūžā, A. Magonem izdevās iegūt pirmo vietu.Grupā, ar kuru viņš devās uz Briseli, bija uzvarētāji dažādos konkursos un sacensībās. “Tā bija divu dienu ilga ekskursija, kurā mūsu mērķis bija iepazīties ar deputātu darbu Briselē. Tiklīdz nolaidāmies lidostā, mūs tūlīt aizveda uz parlamenta ēku. Tur mūs sagaidīja Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa mums izrādīja visas telpas, un ieveda arī savā kabinetā, kur stāstīja, kas viņai ikdienā jādara,” stāsta A. Magone. Vakars bija brīvs, un katrs varēja staigāt, kur vēlas.Nākamajā dienā grupa apmeklēja Briges pilsētu, kas ir vien no skaistākajām Eiropas pilsētām. Tā bijusi īsta izklaide. Dalībnieki vēroja pilsētas arhitektūru, vizinājās ar laivu pa pilsētas kanāliem, bet vakarpusē devās uz lidostu, lai atgrieztos mājās.Pēc Aivara vērojuma, preču cenas Briselē ir augstākas nekā Latvijā. Noteikt kādu pilsētas īpatnību ir grūti, jo tajā dzīvo apmēram 150 tautību cilvēki.Izmanto slīdošāko kokuPalūdzu A. Magoni padalīties pieredzē, kas viņam ļāva izveidot vistālāk aizripojošu automašīnu. Viņš uzsver, ka galvenais ir precizitāte visās lietās. “Pirmā doma bija, ko izdarīt, lai mašīna ripotu iespējami tālāk. Zināju, ka ļoti laba slīdamība ir kļavas kokam. To bija ievērojuši jau senie amatnieki, darinot no kļavas spoles vērpjamiem ratiņiem. Tad dzija brīvi slīdēja un nekas neķērās. Tādēļ ritošo daļu veidoju no kļavas. Ratus darināju lielākus. Pie ratu izurbu caurumu, kurā ielēju smērvielu, kas, mašīnai ripojot, eļļoja asis. Karkasu izbūvēju no priedes koka, lai svars mašīnai būtu pietiekams. Tad veidoju līkstes no oša koka, kas, pēc manām domām, ir ļoti elastīgs. Saliecot un nospriegojot striķi, raudzījos, lai līkste saliektos līdz lūšanas robežai. To ir diezgan grūti noteikt. Man pirms tam vairākas ielūza. Mēģinājumos mašīna aizripoja vēl tālāk – līdz 60 un 70 metriem. Esmu apmierināts, ka izdevās uzvarēt,” prieku neslēpj A. Magone.Jaunajā mācību gadā viņš atkal mācīs skolēniem gatavot mašīnas, lai kopā ar saviem audzēkņiem nākamajā pavasarī Meža dienās cīnītos par pirmajām vietām.
