Sen pagājis laiks, kad sabiedrība sprieda, kurš no Latvijas ievērojamākajiem un gudrākajiem cilvēkiem varētu kļūt par Valsts prezidentu. Lai atceramies kaut vai periodu, kad tika apsvērta akadēmiķa Jāņa Stradiņa iespējamā kandidatūra.
Sen pagājis laiks, kad sabiedrība sprieda, kurš no Latvijas ievērojamākajiem un gudrākajiem cilvēkiem varētu kļūt par Valsts prezidentu.
Lai atceramies kaut vai periodu, kad tika apsvērta akadēmiķa Jāņa Stradiņa iespējamā kandidatūra. Pašlaik uz valsts pirmās personas godu, kā izskatās, varēs kandidēt vienīgi personas ar partijisko piederību.
Nākamā prezidenta vēlēšanas gaidāmas 6. jūnijā, bet jau tagad Saeimā iekļuvušo partiju kuluāros notiek aktīva iespējamo kandidatūru apspriešana un virzīšana uz augsto amata krēslu. Iepriekšējās valsts pirmās personas vēlēšanās, kad par prezidenti atkārtoti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga, tik lielu partiju ieinteresētību nejuta. Toreiz visaktīvāk savu kandidatūru vēlējās izvirzīt “Jaunais laiks”, bet tagad par savu kandidātu stāv un krīt visas partijas. Acīmredzot šo enerģisko sarosīšanos radījusi masu medijos plaši atspoguļotā Valsts prezidentes uzstāšanās preses konferencē, kurā tā paziņoja par grozījumu apturēšanu Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumā. Iznākumā ir sākusies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai. Valdošā koalīcija, kas līdz šim itin mierīgi varēja pieņemt pašai vajadzīgus lēmumus, pirmajā mirklī jutās kā ar ūdeni aplieta, jo tādu prezidentes pretsparu nebija gaidījusi. Viss jau bija it kā pareizi iekārtots. Valsts prezidentu ievēl Saeima, turklāt bez īpašām pilnvarām valsts pārvaldē, tādēļ valdības rīcību prezidents nevar ietekmēt, bet palika neievērotas prezidenta tiesības apturēt likumu publicēšanu, lai tie stātos spēkā. Tā nu šoreiz no premjera varas paplašināšanas nekas neiznāca. Vēl gan valdošajai Tautas partijai un tās politiskajiem partneriem ir palikusi cerība, ka parakstu vākšanas kampaņā nepieciešamos 10 procentus vēlētāju parakstus nesavāks. Tad atceltos grozījumus varēs no jauna virzīt uz apstiprināšanu. To gan būs iespējams izdarīt tikai pēc jauna prezidenta ievēlēšanas, jo Vaira Vīķe-Freiberga, visticamāk, savu pozīciju nemainīs.
Daļēji šī iemesla dēļ tagad partiju kuluāros vērojama tāda rosība sava prezidenta kandidatūras noskaidrošanai. Savs prezidents vajadzīgs, lai turpmāk vairs nebūtu negaidītu un nepatīkamu pārsteigumu savu interešu īstenošanai varas koridoros.
Nav arī nekāds noslēpums, ka partijisks prezidents būs tuvāks savas partijas biedriem. Pēc ievēlēšanas jaunā prezidenta paziņojumiem par darbības apturēšanu partijā nebūs nekādas nozīmes, jo tādiem vārdiem var noticēt tikai muļķi. Reiz jau ietekmīgs Tautas partijas līderis paziņoja, ka viņš palicis par partijas ierindas biedru, bet patiesībā kļuva par partijas ēnu kardinālu.
Šobrīd partijas jau ir gatavas izvirzīt vairākas Valsts prezidenta kandidatūras. Pēc masu medijos izskanējušās informācijas, Tautas partija valsts pirmās personas amatam varētu izvirzīt pašreizējā premjera biroja vadītāju Māri Riekstiņu, bet Latvijas Pirmā partija un “Latvijas ceļš” – Ivaru Godmani. Otra šī politiskā spēka kandidatūra ir Georgs Andrejevs. Savukārt “Jaunā laika” vadība ir izteikusies, ka prezidentes amatā vēlas redzēt Sandru Kalnieti. Kopumā ir apspriestas apmēram astoņas kandidatūras.
No šim kandidatūrām visgodīgākais šķiet Ivars Godmanis, bet, kopumā izvirzītos vērtējot, jāatzīst, ka neviens no viņiem savā politiskajā darbībā un šarmā, kas tā patīk Rietumvalstu politiķiem, nav pārāks par pašreizējo prezidenti.
Daži politiķi paredz, ka prezidenta vēlēšanas varētu turpināties vairākās kārtās un tad nākamajā kārtā par prezidenta kandidātu varētu kļūt arī tagadējais premjers Aigars Kalvītis. Tas gan būtu jauki. Spriežot pēc lasītāju komentāriem aģentūras “Delfi” portālā, tad par prezidentu kļūs pašlaik tautā visnepopulārākais valstsvīrs.
Bet ko tur spriest par tautas domām, ka tikai vara un teikšana. Jāatceras gan, ka arī citas partijas gribēs savu prezidentu, tādēļ diezin vai tik ātri piekāpsies konkurentiem. Notiks atkal kompromisu meklēšana, un viss, kā smejies, būs atkarīgs no cenas.
Ja sāksies kaulēšanās, tad Valsts prezidenta ievēlēšana var ievilkties, tāpat kā tas notika ar Satversmes tiesas tiesneša un Tiesībsarga izraudzīšanos. Ir tikai viens jautājums – ko no tā visa iegūs tauta. Iespējams, ka tikai ilgas pēc baltiem gulbjiem.
