• • •
Katru dienu dzīvot… Kā pēdējo? Nē, katru brīdi Kā pirmo! Ļaut brīnumam acīs spēlēties, Kaut deniņi sirmo. Smaidīt pretī pat tiem, Kam dusmīgs vaigs – Tā, kā bērni to dara. Un neteikt, Ka laiks pārāk ātri skrien,
Bet ticēt, Ka dzīve ir gara. Ka priekšā ir rīti, Un dienas, un gadi, Ka priekšā ir bezgalība!… Ticēt! Un dzīvot tā, lai skan Dvēselē katra stīga! Pēdējā diena? Tās nebūs pat tad,
Kad zeme pārklāsies pāri – Paliks dzīves nospiedums Atmiņās Kā vizoši spārni. Un katrs brīdis, ko pieminēs, Būs atkal kā Pirmais! – – – – – – – – Brīnums, kas acīs spēlējas, Neprot sirmot.
