Agrāk katrā apriņķī bija apriņķa ārsts, kura pienākumos bez vispārējas medicīniskās uzraudzības ietilpa arī līķu ekspertīzes, dažādu izziņu un apliecību izrakstīšana.
Mūsu apriņķa ārsts bija ļoti bailīgs tai ziņā, ka baidījās pats saslimt. Tā, piemēram, viņš nevienam līķim pat tuvumā negāja, visu darīja feldšeris. Ārsts tikai izrakstīja attiecīgu dokumentu. Kaut gan formāli viņam skaitījās noteiktas pieņemšanas dienas un stundas, pie viņa varēja piekļūt jebkurā laikā, ja vien viņš bija mājās, un, protams, par attiecīgu samaksu. Ja kādam vajadzēja apliecību, ka viņš ir slims, viņš tādu arī dabūja. Ja šim pašam pilsonim kaut vai tai pašā dienā būtu vajadzīga apliecība, ka viņš ir vesels, nešaubos, ka viņš tādu arī dabūtu. Ārsts labprāt gāja arī uz medībām kopā ar pilsētas ierēdņiem. Par dzinējiem parasti bija mežsargs, sanitārs, miertiesas kurjers u.c. zemākie ierēdņi. Lai gan ārstam bija dārga medību bise, trāpīt medījumam viņš gandrīz nekad netrāpīja. Pa daļai tas izskaidrojams ar to, ka viņš tēmējot vai nu nevarēja vai vienkārši neprata aizvērt aci. Tiklīdz ārsts izšāva, tai pašā mirklī izšāva arī feldšeris, kurš turējās ārstam blakus, bija labs mednieks un savukārt, ja vien nebija iepriekš piedzēries, nekad nepūdelēja. Īsi sakot, feldšeris bija ārsta labā roka i darbā, i medībās. Tā kā abi šāvieni atskanēja gandrīz reizē, tad nevarēja pateikt, no kura medījums kritis. Parasti tika nolemts, ka tas kritis no ārsta šāviena. Reizēm feldšeris teica, ka viņš nemaz neesot paspējis izšaut, bet ārsts pats izšāvis abus stobrus. Šādas viltības zināja arī pārējie mednieki, bet piemiedza aci, jo ārsts tādās reizēs neskopojās ar līdzi paņemto spirtu un mednieku desiņām. Tā tas turpinājās vairākus gadus. Reiz tomēr pārējie nolēma ārstu izjokot. Kad ārstam parādīja netālu stāvošu stirnu buku ar paceltu galvu, it kā ošņājot gaisu, viņš nekavējoties izšāva. Lai gan šoreiz atskanēja tikai viens šāviens, buks nokrita. “Uz vietas beigts,” noteica ārsts un ielūdza medniekus vakarā uz cepeti. Nokritis bija izbāznis, kuru kāds bija nogāzis ar pie tā kājas piesietu garu auklu, gadījumā, ja arī šoreiz ārsts netrāpītu…
