Pirms četriem gadiem Smiltenē, Vecajā parkā pie Vidusezera, uzstādītā koka lapene (tautā dēvēta par sēnīti) kļuvusi par afišu stabu, uz kura jauniešiem atstāt piedauzīgus tekstus, zīmējumus un telefona numurus.
Par noķēpāto lapeni smiltenieši “Ziemeļlatvijai” sūrojušies vairākkārt un taujājuši, kā šo sēnītes “izdaiļošanu” apturēt.
Noteicošais –pašvaldības maka biezums Koka lapene atrodas ainaviski pievilcīgā vietā – parka uzkalnā, no kura paveras skats uz Vidusezeru un Kalnamuižu ezera otrā pusē. Aizvadītajā nedēļā parkā tika izpļauta zāle, padarot šo cilvēku iecienīto pastaigu vietu vēl pievilcīgāku.Taču patīkamais iespaids tiek sabojāts, uzmetot acis sēnītei. Tās koka “kāja” no vienas vietas ir apzīmēta (pārsvarā ar ķēmīgām sejiņām) un aprakstīta ar tekstiem, no kuriem var uzzināt, piemēram, ka Uldis ir kroplis, menti ir loši, Zigmāram ir pēdējais laiks izaugt, bet Jolim jāizskuj paduses. Ir arī seksuāla rakstura jēlības – gan zīmējumi, gan norādes, kurš ir gejs un tamlīdzīgi. Vienā lapenes balsta pusē redzamas apdeguma pēdas, liecinot, ka sēnītei ir pielaista uguns.Vienīgo reālo risinājumu cīņā pret lapenes aprakstītājiem gan Smiltenes novada pašvaldības policija, gan “Ziemeļlatvijas” uzrunātie jaunieši saredz videokameras uzstādīšanā un šās vietas novērošanā.Kaut arī lapene pie Vidusezera ir iekļauta pašvaldības policijas patrulēšanas maršrutos, līdz šim neviens aprakstītājs nav pie rokas pieķerts, atzīst Smiltenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Liepa. “Videonovērošana ir viens no reālākajiem iespējamajiem risinājumiem, taču šogad novada domes budžetā nav plānots papildu finansējums jaunām videokamerām. Šis jautājums jāizskata, plānojot nākamā gada budžetu. Turklāt sēnīte ir tikai viena no vietām Smiltenē, kur vajadzētu uzstādīt videokameru,” norāda N. Liepa. Turklāt tad arī jādomā, lai kamera novērotu pēc iespējas lielāku teritoriju, nevis tikai vienu objektu (sēnīti).Kamēr šī problēma nav atrisināta un novada deputāti lēmumu vēl nav pieņēmuši, koka lapenes pārkrāsošana faktiski būtu jaunas baltas lapas sagatavošana sēnītes aprakstītājiem un apzīmētājiem. Tam piekrīt arī Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja Ilze Sausā. “Ja būs pieejami resursi un kāds to izdarīs par pieņemamām izmaksām, iespējams, lapeni pārkrāsosim. Taču cik ilgi tā paliks neaprakstīta?” retoriski taujā I. Sausā.Jau rakstījām, ka Vecajā parkā 2013. gada septembrī uzstādīja līdzinieci tai lapenei, ko nezināmi vandaļi nozāģēja 2012. gada aprīļa nogalē un ieripināja ezerā. Jauno koka lapeni pēc Smiltenes novada domes pasūtījuma izgatavoja Variņu pagasta firma “MV Līvas”: uzņēmuma līdzīpašnieki Māris Strautiņš un Viesturs Ķuberis, un strādnieks Gatis Lūsis.Toreiz rakstījām – visi aptaujātie smiltenieši cer ka jaunā, skaistā lapene tiks saudzēta un nevienam neradīsies ļauni nodomi to iznīcināt. Diemžēl cerība nav attaisnojusies. “Žēl, ka pārējiem cilvēkiem jāskatās uz saķēpāto sēnīti,” nopūšas Viesturs Ķuberis, no “Ziemeļlatvijas” uzzinot, kā ticis sacūkots “MV Līvas” darbs.
Vajag diennakts novērošanuMāris Strautiņš uzskata, ka tās ir sekas sabiedrības visatļautībai un aplamai audzināšanai, jo skolās bērnus nedrīkst iegrožot un lamāt. “Tagad redzam augļus. Bērni neklausa ne vecākus, ne skolotājus. Valstij acīmredzot vieglāk vadīt degradētus cilvēkus,” secina M. Strautiņš, bet kā risinājumu konkrētajā gadījumā aicina strādāt policiju un ķert vandaļus.“Žogu sēnītei jau apkārt neliks. Kā tas izskatīsies? Vajag kameras. Policisti ar mašīnu braukā pa leju un nevar novaktēt, kas notiek augšā, kalnā. Varbūt paskatās, bet nevar redzēt. Otrā pusē sēnītei atkal ir sēta (aiz tās atrodas tehnikuma mācību ēkas Pils ielā un pagalms – redakcijas piezīme),” videonovērošanu kā labāko risinājumu iesaka jaunietis, kurš stādās priekšā kā Jānis. “Ziemeļlatvija” viņu nejauši sastapa, kad fotografēja lapeni, un uzrunāja jaunieti, taujājot viedokli, kā apturēt sēnītes aprakstīšanu un apzīmēšanu. Jānis zina stāstīt, ka videonovērošanas kameras ir vairākos Valmieras parkos un tur nekas netiek apzīmēts. Valmieras pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Armands Miķelsons “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka sabiedriskās kārtības sargāšanā videonovērošana ļoti palīdz. “Likumpārkāpumu profilaksē tie ir 90 procenti un arī vainīgā atrašanā – 90 procenti,” saka A. Miķelsons un kā pozitīvu piemēru videonovērošanā min kolēģu, Cēsu novada pašvaldības policijas darbu.Pateicoties Cēsu novada pašvaldības finansējumam, Cēsu novada pašvaldības policijas lietošanā ir 38 pilsētā izvietotas videokameras, kas iegādātas pakāpeniski, sākot no 2004. gada, un tagad aptver plašu Cēsu teritoriju. Pirmās kameras tika uzstādītas Cēsu parkos, kur mīlēja sēdēt dzērāju kompānijas.Kameru ekrānus diennakti (24 stundas) novēro policijas dežuranti, kuri par ieraudzīto pārkāpumu tūlīt informē policijas ekipāžu. “Ja videonovērošanas kameras ir uzstādītas pareizajā vietā un ir sasaistītas ar cilvēku resursiem, tad tās noteikti noteikti palīdz likumpārkāpumu profilaksē,” pārliecinājies Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis. Vairāk par Cēsu novada pašvaldības policijas pieredzi šajā jautājumā lasiet V. Sviķa viedoklī.VIEDOKLISCēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis: – Ja videonovērošanas kameras ir uzstādītas pareizajā vietā un sasaistītas ar cilvēku resursiem, tad tas noteikti palīdz likumpārkāpumu profilaksē. Zinu, ka vienā otrā pašvaldībā kameras ir uzstādītas, darbojas, bet regulāri ekrānos neviens neseko līdzi. Ja kaut kas ir noticis, tad ierakstu patin atpakaļ. Līdz ar to efektivitāte ir minimāla. Galvenais ir kameras sasaistīt ar cilvēku resursiem. Mūsu patruļas braukā 24 stundas diennaktī, un tādā pašā režīmā – 24 stundas diennaktī – pie videonovērošanas kamerām sēž dežuranti. Ja viņi godprātīgi pilda savus dienesta pienākumus, tad kamerās fiksē pārkāpumus, piemēram, alkohola lietošanu sabiedriskā vietā, smēķēšanu bērnu rotaļu laukumos vai kautiņus pie naktsklubiem, uzreiz paziņo patruļai un patruļa uzreiz ierodas notikuma vietā. Ziņas par to, ka policija novēro un reaģē, aiziet ļoti ātri.Tomēr mēs tāpat saņemam pārmetumus, ka kaut ko neredzam vai nevaram nosargāt. Ne vienmēr visu teritoriju var nosegt ar kamerām, un ir arī tādi faktori, kā laika apstākļi vai diennakts tumšās stundas, kad slikti var redzēt. Ir arī cilvēciskais faktors, kad kāds kaut ko nepamana. Taču kopumā noteikti kameras palīdz novērst pārkāpumus. Protams, tas viss maksā – projektus, komunikāciju iekārtošanu, kameras, darba algas dežurantiem.Kad likām kameras, mans pirmais nosacījums bija: ir jēga likt kameru tikai tad, ja pretī ir dežurants, kurš kamerā skatās. Bija diskusijas, – varbūt labāk uzlikt videonovērošanas kameras butaforijas. Tad labāk nelikt neko, jo tas ir vēl sliktāk. Pirmkārt, cilvēki ātri apķers, ka tā ir butaforija, otrkārt, ja tiešām domās, ka tur ir kamera, tad teiks – “ko tad policija neredz, kas zem kameras notiek”.
