Latvieši kopā ar dabas atmošanos un saules gaismu atzīmē Lieldienas, kurās vienkopus savijas gan baznīcas, gan tautas tradīcijas.
Latvieši kopā ar dabas atmošanos un saules gaismu atzīmē Lieldienas, kurās vienkopus savijas gan baznīcas, gan tautas tradīcijas. Šūpošanās un olu krāsošana pieder pavasara saulgriežiem un joprojām ir raksturīgākās un izplatītākās Lieldienu ieražas mūsdienās.
Lieldienās olas parasti krāso sīpolu mizu novārījumā, tad tās iegūst zeltaini dzeltenu un brūnganu krāsu. Krāsojot baltās, iegūst visspilgtākās krāsas. Diemžēl veikalu plauktos tās vairs nemana. Rodas loģisks jautājums – kur pazudušas baltās olas. Zinātāji stāsta, ka Rīgas Centrāltirgū tās varot nopirkt par divkāršu cenu, tas ir, gandrīz par nepilniem diviem latiem.
Veikala “Oļupe” vadītāja Inga Boša min, ka Latvijā baltās olas ieved no Polijas. “Oļupē” pārdod tikai pašmāju – “Balticovo” brūnās.
“Olas labi pērk ne tikai uz Lieldienām, bet visu gadu,” atzīs vadītāja.
Savukārt veikala “Top” vadītāja Daiga Meļķe iesaka pajautāt ražotājiem, kur pazudušas baltās olas. Pirms svētkiem pircēji labprāt iegādājoties arī brūnās olas. D. Meļķe pārliecinājusies, ka arī tās, krāsojot stiprā sīpolu mizu novārījumā, lieliski nokrāsojas. Ja tiekot izmantotas sintētiskās krāsas, tad nepieciešamas baltās olas.
Valkas rajonā vienīgais uzņēmums, kurš ražo un realizē vistu olas vairumā, ir Variņu pagasta SIA “Palsa”. Šajā uzņēmumā mīt aptuveni 23,5 tūkstoši dējējvistu, kuras dēj brūnas olas.
“Ziemeļlatvijas” aptaujātie cilvēki atzina, ka svētkos itin labi iztiekot bez baltām olām. Ja griboties kaut ko neparastāku, veikalos varot nopirkt mazās paipalu oliņas. Drosminieki tās varot ēst pat ar visām čaumalām un nevārītas. Ieguvēji ir laucinieki, kuriem kūtī mīt brūnās vistas, kuras dēj baltas olas.
