Mēs visus gaidām mājās
Vai Anglijā esat, vai Īrijā, Mēs gaidām jūs zemē dzimtajā. Un arī citās zemēs lai zin, Katrā dievnamā jūsu vārdus min. Mēs zinām, ka pietiks jums spēka izturēt Un dzimteni sirdī paturēt. Un ticiet, ka mājās katru no jums Gaida kāds īpašs pārsteigums. Varbūt tā ir dzeguze rītausmā, Ko nevar dzirdēt tur, svešumā. Bet varbūt ezītis vakarā Pukšķina savā nodabā Par to, ka apkārt darba daudz, Bet daudzi mīļie tik projām brauc. Un domāju, jauki ir redzēt to Atkal māmuļas prieku neslēpto, Un sajust, cik strauji sirds viņai sit, Kad prieka asaras pāri vaigiem rit. Tik ilgi gaidīt mums nelieciet, Lai visiem atkal dvēsele dzied. Lai kā jums tur tālumā katram klājas, Ikvienu mēs ļoti gaidām mājās, Lai kopīgi atkal sadotos rokās Un redzēsiet, kā darbi tad sokas. Un Latvija vēl skaistāka kļūs Un lepna par saviem ļaudīm būs.
Visskaistākā rota ir mīlestība
Ja asara norit pār vaigu, Tad mēģini pasmaidīt tā, Lai pārvēršas viņa rasas pilienā. Ne sirdi tavu tā sāpināt prot, Bet dvēselei veldzi un mieru dod. Ja skumjas nomāc tev sirdi, Tad ieklausies klusumā Un eņģeļa balsi dzirdi. Varbūt vārdus tu nesapratīsi, Bet viņa balsi vienmēr atpazīsi. Tā nāks no bērnības tavas, Kur ziediem pilnas bij pļavas. Ja domas tev pelēkas šķiet, Tad apturi vēju un palūdz tam Aiznest sveicienu draugam vislabākam. Lai brīnās tas, kā pēkšņi pārvērtās diena Tikai no silta vēja pieskāriena. Paņem savu visskaistāko rotu – mīlestību Un tavā tuvumā viss smaržot sāks. Un saule atspīdēs rasas pilienā, Un daudziem kļūs silti tavā tuvumā. Saudzējiet savu visskaistāko rotu – mīlestību.
