***

Ja Tev saka kāds: “Neļaujies sev pierast pie tā, kas var vienā mirklī zust!”.

Ja Tev saka kāds:
“Neļaujies sev pierast pie tā,
kas var vienā mirklī zust!”
Tad neklausi tam, jo zini Tu,
ka sirds straujāk pukst,
kad ieraugi to, kuru nemīlēt vairs nespētu.
Vai tādēļ aukstam, nejūtīgam kļūt,
ja sirds atkal pret kādu ko pēkšņu jūt,
ja zini, ka jūtas var gaist
kā katrs sapnis skaists?
Bet Tu mīli vēl stiprāk to,
kuru jūti – pazaudēt vari.
Jūtas nevar nosvērt svari,
tāpēc grūti pateikt,
cik stipri kādu mīli.
Un varbūt tādēļ sev saki:
“Otrreiz vairs nemīlēšu.”
Bet jūti, ka tie ir meli.
Tici: Tu mīlēsi atkal,
kad otrā atradīsi sevi!
***
Viņš dusmojās bez mēra,
Bet viņa klusēja un nerunāja,
Un viņā it nekā nebija no zvēra.
Bet viņš dusmojās bez mēra,
Jo viņš nezināja, ka viņa ir nāra,
Un viņā it nekā nebija no zvēra.
Basīte