Stiklotās augstceltnes, kurās Beļģijas galvaspilsētā Briselē strādā Eiropas Parlamenta deputāti un Eiropas Savienības institūciju ierēdņi, atrodas pavisam tuvu pilsētas vēsturiskajam centram, rēķinot lielpilsētas mērogā.
Stiklotās augstceltnes, kurās Beļģijas galvaspilsētā Briselē strādā Eiropas Parlamenta deputāti un Eiropas Savienības institūciju ierēdņi, atrodas pavisam tuvu pilsētas vēsturiskajam centram, rēķinot lielpilsētas mērogā.
No apburoši šarmantā Grand – Place jeb centrālā Briseles vecpilsētas laukuma ar rātsnamu un ģilžu namiem uz Eiroparlamenta mītni var aiziet kājām. Vien jāsoļo kalnup pa stāvu nogāzi, no lejaspilsētas šaurajām ieliņām dodoties virzienā uz augšpilsētu.
Šokolāde, puisītis un ES
Kad sasniegts Luksemburgas laukums, pretī slejas Eiropas Parlaments. Šī stiklotā celtne ceļvežos raksturota kā postmodernisma arhitektūras paraugs un tajā mājvieta ir vairāk nekā 700 politiķu no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Eiropas Parlaments ir galvenais Briseles apmeklējuma mērķis “Ziemeļlatvijas” galvenajai redaktorei Ingūnai Plūmei un šo rindu autorei žurnālistei Sandrai Pētersonei. Taču mums atliek brīvs laiks iepazīt arī vecpilsētu un pārliecināties, kuri ir galvenie Briseles simboli, – Manneken Pis jeb strūklaka ar čurājošo puisīti un Eiropas Savienības institūcijas. Puisītis un ES simboli ir topa virsotnē daudzajos suvenīru veikaliņos. Tie redzami uz krūzītēm, pildspalvām, T – krekliem, atklātnēm, brelokiem, šķiltavām un citiem niekiem. Suvenīru veikaliņi ir ļoti šauri, plaukti – pārblīvēti, tāpēc ieteikums potenciālajiem Briseles apmeklētājiem: esiet uzmanīgi un nejauši kaut ko neapgāžat un nesasitat! Par skādi būs jāmaksā.
Vēl viens Briseles simbols ir beļģu šokolāde. Saldo našķu veikaliņu vecpilsētā ir daudz, un tie piedāvā atšķirīgu sortimentu un dažādas cenas. Izcili gardas, mutē kūstošas ar alkoholu pildītas konfektes no baltās šokolādes maksā 34 eiro kilogramā un ir nopērkamas uz svara. Citā veikaliņā pārdod saldumus ar atlaidēm, ja tos pērk vairumā. Kārbas sasaiņotas kopā pa trijām, piecām, pat desmit. Veikaliņos pārdevējas laipni piedāvā degustācijai mazos gabaliņos sagrieztas konfektes un šokolādi.
Ir vēl kaut kas, ko noteikti vajag pagaršot, esot Briselē. Tās ir beļģu saldās vafeles. Nav noteikti jāver kafejnīcu durvis, lai tiktu pie našķa. Ielu malās ir pārdotavas, kurās tirgotāji (pārsvarā vīrieši) rosās pie plītīm un pārdod svaigi ceptas karstas vafeles, un virsū klāj putukrējumu un gabaliņos sagrieztas zemenes.
Sniegs uz magnoliju ziediem
Dzirdēts, ka Brisele ir nedaudz garlaicīga, salīdzinot ar citu Eiropas valstu galvaspilsētām. Ja tajā ir pavadītas vien pāris dienas, tad par to spriest gan nevar.
Taču var piekrist, ka īpaši daudz apskates objektu Beļģijas galvaspilsētā nav. Eiropas parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, kurš uzņēma mūsu grupu, pat ieteica labāk aizbraukt uz Brigi jeb Beļģijas Venēciju. Taču arī Brisele, galvenokārt vecpilsēta, ir vērta, lai tajā iegrieztos uz īsu laiciņu un nesteidzīgi baudītu francisko vecpilsētas gaisotni (Brisele ir lielākā franciski runājošo pilsēta Beļģijā), kuru veido bruģēto ielu, seno ēku, baznīcu un mazo veikaliņu šarms.
Vecpilsētā fascinē Lielais laukums – pilsētas “sirds”, kura vēsture skaitāma no 11. gadsimta. Tā celtnes ir dažādu arhitektūras stilu uzskatāmi piemēri. Centrālā ēka ir Rātsnams ar augstu zvanu torni, kurš diennakts tumšajā laikā, tāpat kā logi, tiek izgaismots. Vēl Lielajā laukumā slejas Karaļa nams (kādreiz – Spānijas monarhu rezidence, tagad – mājvieta pilsētas muzejam), Baložu nams, kurā dzīvojis trimdā izraidītais franču rakstnieks Viktors Igo, un Brabantes hercogu nams jeb sešu ģildes namu grupa. Netālu no Lielā laukuma jāmeklē slavenā strūklaka ar čurājošā puisēna statuju. Tai var paiet garām, puisēnu pat nepamanot, jo zēns pieplacis mājas sienai parastā ielu krustojumā. No tā mazo briselieti atdala akmens niša un žogs. Beļģijas galvaspilsētu apmeklējošie valstu vadītāji dāvina puisēnam miniatūrus savu valstu tautas tērpus. Mūs puisēns sagaidīja neapģērbts. Viņa tērpi glabājoties pilsētas muzejā.
Briselē esot vērts apskatīt arī “Mini Eiropu” Brīparkā – aptuveni 300 slavenu objektu samazinātus modeļus, tai skaitā mūsu Brīvības pieminekli, un netālu esošo “Atomium”. Tas ir paviljons, kuru uzcēla par godu 1958. gada Pasaules izstādei EXPO. Centrālais eksponāts ir no dzelzs veidots milzu atoma modelis. Briselē bijām pirms aktīvā tūrisma sezonas, un Brīparks apmeklētājiem bija slēgts. Braucienu ar metro, lai skatītu tikai “Atomium”, atlikām. Varbūt vēl kādreiz būsim Beļģijas galvaspilsētā. Tad arī zināsim, ka ir jārēķinās ar šīs pilsētas klimata nepastāvīgumu. Ja nedēļu pirms mūsu ierašanās Briselē pilnā sparā valdīja pavasaris ar gandrīz plus 20 grādiem, tad mēs divās dienās piedzīvojām aptuveni plus četrus grādus, slapjdraņķi, sauli un lietu. Aiz Eiropas Parlamenta lielajiem logiem krītošās lielās sniegpārslas apsedza magnoliju ziedus.
Vieta, kurai nav nacionālas piederības
Briseles kā Eiropas Savienības galvaspilsētas statusu apliecina pat Eiropas Parlamenta ēkas vestibils. Tur ne tikai dzirdama dažādu tautu valoda, bet nepilnu 10 minūšu laikā sastopami dažādu rasu cilvēki. Lai iekļūtu Parlamentā, ir vajadzīga caurlaide, un arī tad jāiziet pārbaudes procedūras.
Pavisam Eiropas Parlamentam ir trīs darba vietas: Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā. Luksemburgā atrodas administratīvā pārvalde. Ikmēneša plenārsēdes, kuras apmeklē visi Eiropas Parlamenta locekļi, notiek Strasbūrā un dažkārt arī Briselē. Briselē notiek arī komiteju plenārsēdes.
Kas tad ir Eiropas Parlaments? Tā ir vienīgā tiešās vēlēšanās ievēlētā iestāde Eiropas Savienībā, kurā ir 785 deputāti. Viens no Parlamenta galvenajiem uzdevumiem ir veikt visu Eiropas Savienības iestāžu, it īpaši Komisijas, uzraudzību, kā arī kopā ar Padomi uzraudzīt ES budžetu.
Izrādās, Parlamentā visi jautājumi pirms plenārsēdēm jau tiek izlemti komiteju sēdēs un politisko grupu sanāksmēs. Visi zina, kurš deputāts plenārsēdē uzstāsies, par ko runās un par ko balsos.
“Nedēļu pirms plenārsēdes vilciens jau ir aizgājis, tāpēc sabiedrotie jāsāk meklēt ļoti agrās lēmuma pieņemšanas stadijās,” atzīst Eiroparlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (“Jaunais laiks”). Viņa galvenā darbības joma Eiropas Parlamentā ir saistīta ar budžetu un finansēm.
“Ja Eiropas Savienībā grib kaut ko panākt, tad tik maza valsts kā Latvija viena pati te īsti te neko nevar izdarīt. Tāpēc ir svarīgi katrā jautājumā meklēt sabiedrotos,” lēmumu pieņemšanas “virtuvi” skaidro deputāts.
“Vislabākais veids, kā kādam lobēt savas intereses Briselē, ir panākt, lai šis jautājums parādās Latvijas nacionālajā pozīcijā. Tad valdības pārstāvji brauks uz Briseli un tas jau kļūs par viņu uzdevumu šo viedokli pārstāvēt Briselē,” Eiroparlamentā tiekoties ar latviešu grupu, uz viņu jautājumu atbildēja V. Dombrovskis.
