Otrdien, 3. aprīlī, visā valstī sākās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas-Vīķes Freibergas apturētajiem Saeimas grozījumiem Nacionālās drošības likumā un valsts drošības iestāžu likumā.
Otrdien, 3. aprīlī, visā valstī sākās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas-Vīķes Freibergas apturētajiem Saeimas grozījumiem Nacionālās drošības likumā un valsts drošības iestāžu likumā.
Valkā parakstīšanās vieta ir iekārtota pilsētas mūzikas skolā. Vairāki “Ziemeļlatvijas” satiktie cilvēki apliecināja, ka noteikti iešot parakstīties, taču tieši par grozījumiem minētajos likumos īpašas skaidrības neesot. “Parakstīties iešu, jo piekrītu Valsts prezidentes teiktajam preses konferencē. Pašos likumos neesmu iedziļinājusies, bet uzskatu, ka prezidentei ir taisnība,” saka Valkas pagasta iedzīvotāja Māra Paškēvica. Vēl daži izteicās, ka vairs nav vērts iet parakstīties, jo valdība grozījumus atcēlusi.
Valsts prezidente preses konferencē brīdināja, ka grozījumu apstiprināšana radīs draudus demokrātijai un valsts neatkarībai, bet ārvalstu politiķi norādīja, ka grozījumi apdraud valsts drošībai nozīmīgas informācijas slepenību. Latvijas politologi skaidroja, ka grozījumi paredz Ministru prezidenta un viņa vadītā Ministru kabineta kontroles pastiprināšanu pār drošības struktūrām. Pēc politologu domām, tas atsevišķiem politiskiem spēkiem došot iespēju ietekmēt drošības iestāžu darbu.
Ko tad Saeima likumos vēlējusies mainīt? Nacionālās drošības likuma 2. nodaļas 7. pants attiecas uz Nacionālās drošības komisijas kompetenci. Tā 2. punkta 3. apakšpunkts pirmajā redakcijā pirms grozījumu pieņemšanas nosaka, ka komisija veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli. Grozījumos vēl ierakstīts, ka šīs komisijas deputātiem vai viņu pilnvarotām personām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumiem, ir tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un iepazīties ar nepieciešamo informāciju, dokumentiem, kā arī uzklausīt šo iestāžu amatpersonas un pārbaudīt veikto izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību. Savukārt likuma 9. pantā, kas attiecas uz Ministru prezidenta kompetenci, 3. punkts pirmajā redakcijā nosaka, ka premjers saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā. Grozījumi šajā punktā paredz, ka premjers vada Valsts drošības iestāžu padomi. Iepriekšējā likumā šajā pantā ir pieci punkti, bet grozījumi paredz vēl sesto, nosakot, ka Ministru prezidents no valsts drošības iestādēm saņem informāciju, kas skar valsts drošības intereses, nesniedzot ziņas par informācijas avotiem. Grozījumos ir ietverts arī jauns punkts pantā par valsts iestādēm. Tajā rakstīts, ka Valsts drošības padome (to vada premjers – A. Z.), koordinē valsts drošības iestāžu darbību. Vēl jaunums grozījumos ir tiesību piešķiršana Informācijas analīzes dienestam, ko vada Ministru kabinets, veikt informācijas atlasi, kas attiecas uz NATO un Eiropas Savienības drošības politikas plānošanu.
Arī Valsts drošības iestāžu likumā grozījumi paredz to vadību uzticēt premjeram. Pirmajā redakcijā likumā ir teikts, ka valsts drošības iestāžu padome ir šo iestāžu vadītāju kopums, bet grozījumi paredz, ka padomē ir aizsardzības, ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministrs un to vada Ministru prezidents.
Parakstoties vēlētāji apliecinās, ka viņi atbalsta referenduma rīkošanu par grozījumu atcelšanu. Ja vajadzīgo parakstu skaitu neizdosies savākt, varēs uzskatīt, ka tauta prezidentes rīcību neatbalsta un piekrīt grozījumu pieņemšanai. Tādā gadījumā pēc nākamā Valsts prezidenta ievēlēšanas Saeima varēs no jauna pašlaik atceltos grozījumus izvirzīt apstiprināšanai, jo tauta tos būs atbalstījusi.
