Dzeltenā pieneņu pļavā…
Dzeltenā pieneņu pļavā
Tu brieni.
No smilgām un puķēm
Vainagu sieni.
Pār tevi gaišzilas debesis
Blāv.
Pie pašas krāšņākās pienenes
Tava meitene stāv.
Viņas acis kā debesis zilas,
Viņas vaigos sārtojas prieks.
Viņas mati ir pieneņu krāsā
Un kājas mazgājas rasā.
Tu sniedzi tai vainagu pīto
Un prasi,
Vai nāksi tālāk pa
Pieneņu rasu?
Tu paņemsi viņu aiz rokas
Un
Vedīsi rūgteni saldo
Pieneņu medu lūkot.
Viņas acis kā debesis zilas,
Viņas vaigos sārtojas prieks.
Viņas mati ir pieneņu krāsā,
Un kājas mazgājas rasā.
Tu gribētu maziņš kā
Bitīte būt
Un saldrūgto medu
No pienenes sūkt.
Tad uzlaisties viņai uz
Pleca
Un gardumu šo kopā ar
pieneni
Uzdāvāt tai.
Viņas acis kā debesis zilas,
Viņas vaigos sārtojas prieks.
Viņas mati ir pieneņu krāsā
Un kājas mazgājas rasā.
