Redz, kā notiek! Vēl nesen sabiedrību pāršalca ziņa, ka KNAB aizturējis nu jau bijušo “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, bet dažas dienas vēlāk elektroniskajos masu medijos lasām Eiroparlamenta deputāta Andreja Mamikina paziņojumu, ka Krievija var pārtraukt ogļu tranzītu caur Rīgas brīvostu Magoņa aresta dēļ. Krievija vēl neko nav paziņojusi, bet A. Mamikins jau izdara secinājumus, ka ogļu kravu virzības apturēšana var būt saistīta ar Magoņa arestu. Viņš min, ka “Krievijas dzelzceļa” šefs Vladimirs Jakuņins ir draudzīgās attiecībās ar U. Magoni un tas daudz ko nozīmējot. Pēc Magoņa aresta Rīgas brīvosta var nedabūt ogļu kravas un tas valstij sagādāšot 130 līdz 140 miljonu eiro zaudējumu, jo ogļu kravas veido trešdaļu no visām kravām. Mamikins uzskata, ka tieši U. Magoņa labās attiecības ar “Krievijas dzelzceļa” priekšnieku nav ļāvušas pārtraukt ogļu tranzītu. Tas viss izskatās aizdomīgi. Netieši šādi paziņojumi it kā norāda uz to, ka Magoņa arests bijusi kļūda, kaut viņa automašīnā atrasts “kukulis” – nepilns pusmiljons eiro. Kas tagad uzvarēs – taisnība vai nauda? Tāds ir jautājums, uz kuru Latvija gaida atbildi. To, ka šis jautājums mūsu valstī ir aktuāls, norāda arī pirms četriem gadiem ar lielu pompu uzsāktā tā saucamā oligarhu lieta, kas nu ir izčākstējusi. Par to atkal sabiedrība iedomājās, kad Ainārs Šlesers ieguva aizdomās turamā statusu. Kā viņš pats ar lepnumu televīzijā paziņoja, lietā vairs nav ne kukuļdošanas, ne ņemšanas, viņš pats īsti nezinot, par ko tiekot apvainots. Tomēr tik augstas amatpersonas kā U. Magoņa arests liecina, ka taisnība pamazām sper soļus uz priekšu.
