Parasti redakcija košu un skaistu dārzu īpašniekus meklē laukos, taču arī pilsētās pie mājām savus nelielos zemes stūrīšus daži saimnieki mēdz padarīt par īstām pērlēm.
Braucot Valkā pa Smilšu ielu, skats neviļus apstājas pie 14. mājas, jo aiz vārtiem var redzēt košus puķu podus un tikpat skaistas dobes.
Patīk skatīties, kā viss ziedSaimniece, novada domes personāla speciāliste Inta Markova, sāk steidzīgi stāstīt, ko vēl nav paguvusi izdarīt, un brīnās, kādēļ tieši par viņu vajag rakstīt avīzē, jo ne jau reklāmai gatavo dārzu, bet savam priekam.To viņa tiešām nevar noslēpt, kad sāk stāstīt par sava dārza puķēm. “Te man vēl palikušas dažas verbenas. Man tās ļoti patīk. Nebūtu uznācis tik karsts laiks, dārzā izskatītos vēl jaukāk,” pārliecināta I. Markova. Viņa nav no tām, kura brīvdienās no rīta līdz vakaram raujas pa dārzu. Visu dara pamazām, kā relaksējoties no ikdienas pienākumiem. Vismaz pašlaik Inta nedomā savu dārzu pieteikt arī novada domes konkursam “Sakoptākā dzīves un darba vieta”. “Tie ir tikai veltīgi uztraukumi. Man pašai patīk skatīties, kā puķes izaug uz sāk ziedēt. Lūk, te ir jaunās lilijas, kas tikko uzziedējušas. Robežtirgū sapirkāmies sīpolus un tagad lilijas skaisti zied. Arī hortenzija pie mājas man ļoti patīk,” sajūsmu neslēpj Inta. Puķe tiešām ļoti skaista, liela, cēla, ar kupliem baltiem ziediem. Inta domā, ka puķei ļoti tīk tai izraudzītā vieta, tādēļ arī tik cēla izaugusi. I. Markova atzīst, ka viņai patīk pilnīgi visas puķes, jo katra savā ziedā rāda, ko var. Dārzā aug arī kupla eglīte. “Tā ir īpaša šķirne, kas sevi kuplina ar pamatīgu zaru daudzumu. Gar malām to pastāvīgi apgriežu un neļauju augt lielākai. Gaidot Jauno gadu, saliekam spuldzītes, un tad skats ir tiešām lielisks,” apliecina I. Markova.
Sadarbojas ar kaimiņieniViņa stāsta, ka īsti labi pagalma vidū nav izskatījusies aka. Tāda pelēka un ne visai laba. Tad nolēmusi to aplikt ar puķēm, un tagad akas vieta ir viena no skaistākajām. Aiz puķēm un kuplām ābelēm ir paslēpusies dārza “saimnieciskā daļa”, kā to ar humoru sauc pati saimniece. Tā nav tik izskatīga, taču piedāvā baudāmus labumus – bietes, gurķus, pupas un citus dārzeņus. Tomēr, lai piešķirtu arī šim lauciņam pienācīgu izskatu, Inta gar tā vienu malu ir iestādījusi košu puķu rindu. Tikpat košs dārzs ir aiz sētas. Blakus mājā dzīvo Mārīte Cābule, un Inta stāsta, ka sētas galā ir iestaigāta taciņa pie Mārītes. Abas bieži satiekas un apspriežas, kas kurai izdevies un ko vēl izdarīt dārzā. Tā, abām savstarpēji konsultējoties, izdodas arī kaut ko uzlabot. Inta cenšas, lai dārzā puķes ziedētu visu vasaru. Pavasarī tajā var redzēt tulpes, pēc tam nāk pojenes, tad dažādu krāsu flokši. Tagad viskrāšņāk zied hortenzijas. “Vēlos, lai dārzs būtu košs, kurā var atpūsties visu vasaru. Ja puķes zied, tad arī man ir prieks, un visas smagās domas kaut kur izgaist,” apliecina I. Markova.
