Priecīgu, sen gaidītu notikumu piedzīvojuši tie Palsmanes pagasta ļaudis, kuru mājas un saimniecības atrodas ceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe malā netālu no ciema. Cilvēkiem un viņu mājlopiem vairs nav jādzīvo, putekļu mākoņos ietītiem.
Piektdien, 7. augustā, minētā ceļa posmā strādāja valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) speciālisti un tehnika, atputekļojot ceļa segumu no 19. līdz 19,9. kilometram (orientējoši no Palsmanes ciema, kur beidzas asfalts, līdz tiltam pār Palsas upi).
Govis vairs nav “ezīši miglā”Tādi paši darbi paveikti arī Variņu pagasta Ķempēs (ceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe 25,5. – 26,3. kilometrā) un Bilskas pagasta Zeltiņos, kam cauri ved ceļš Blome – Birzuļi – Palsmane (no 13,4. līdz 14,5. kilometram).“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par vairāku Palsmanes iedzīvotāju lūgumu palīdzēt viņiem tikt vaļā no pamatīgajiem putekļiem, ko izraisa pa valsts nozīmes autoceļu Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe garām mājām intensīvi braucošās automašīnas, arī smagais transports. Par palsmaniešu vēlmi šovasar informējām valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) un saņēmām LVC solījumu apstrādāt minētā ceļa segumu ar atputekļošanas šķīdumu, kas tagad arī noticis.Lai pieņemtu lēmumu par tāda darba nepieciešamību, vispirms autoceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe minētos ceļa posmus apsekoja LAU un LVC komisija un konstatēja satiksmes organizācijas problēmas. Proti, transporta un gājēju kustības drošību tur gadalaika sausajā periodā apdraud ceļa seguma putekļi, ko pārsvarā rada smagā autotransporta kustība. Ātruma ierobežojuma ceļa zīmes problēmu neatrisina, jo visi autovadītāji tās neievēro. Kopš piektdienas situācija ir izmainījusies uz labo pusi. Ceļa nesaistītā minerālmateriāla segums (dolomīta šķembu maisījums) ir atputekļots. “Liels paldies!” gan “Latvijas Valsts ceļiem”, gan “Latvijas Autoceļu uzturētājam” par paveikto darbu un arī “Ziemeļlatvijai” par iesaistīšanos problēmas risinājumā teic Juris Podnieks no “Lejasgrīvu” mājām. Savu tiesu jautājuma aktualizēšanā ieguldīja arī Smiltenes novada dome. “Ceļš tagad ir labs. Redzēs, kā būs vēlāk, taču pagaidām putekļu nav. Visi ir priecīgi! Kaimiņienei govis vairs nav ietītas baltos putekļos, un arī brāļa govīm ganībās vairs nav “jāēd” smiltis,” priecājas J. Podnieks. Minētā ceļa malā atrodas palsmaniešu dzīvojamās mājas, sakņu un augļu dārzi, un ganības.
Efektu prpgnozē līdz trijiem mēnešiemCeļa seguma virsmas atputekļošana minētajos objektos savā ziņā bija interesanta LAU Valmieras ceļu rajona Smiltenes nodaļai, kas tādu tehnoloģiju ceļu uzturēšanā pielietoja pirmo reizi.“Atputekļošanu veicām ar kalcija hlorīda sāli, kam teorētiski vajadzētu darboties līdz trijiem mēnešiem. Galīgi putekļus tas nenoņems, taču putekļu mākoņa gan vairs nebūs,” teic LAU Valmieras ceļu rajona Smiltenes nodaļas vadītājs Guntis Beļickis.Viņš arī piebilst, ka efektīvāk šādu darbu būtu paveikt jau vasaras sākumā. “Šis konkrētais jautājums pēc iedzīvotāju iniciatīvas parādījās tikai jūlijā. Pateicoties mūsu uzņēmuma vadībai un sadarbībai ar “Latvijas valsts ceļiem”, izdevās to atrisināt, cik ātri vien var, – divās nedēļās, kaut gan parasti tāda procedūra ilgst vismaz mēnesi. Tādi neparedzēti darbi jāsaskaņo Satiksmes ministrijā,” skaidro G. Beļickis.Kopējā darbu veikšanas platība visos trijos minētajos objektos bija 11 298 kvadrātmetri. Izmaksas šādai atputekļošanas tehnoloģijai ir aptuveni 30 centi uz vienu kvadrātmetru. G. Beļickis informē, ka finansējumu šo darbu veikšanai LAU novirzījis no saviem ikdienas uzturēšanas līdzekļiem. Nauda papildu jau esošajiem resursiem minētajiem darbiem nav iedalīta.Objektos ceļa atputekļošanā strādāja vairākas tehnikas vienības: kaisītājs, greideris, ūdens muca , veltnis, tralis. Vispirms ceļa segums laistot tiek samitrināts (tas nepieciešams sausā laikā, kā tagad). Pēc tam strādā greideris, ar sietnažiem uzirdinot ceļa virsmu. Tad kaisītājs iekaisa kalcija hlorīda sāli, un tad pāri iet veltnis.
