Šodien vārdadienu svin arī smiltenietis Alfrēds Zalāns. Savā ilgajā mūžā vārda brāļus viņš saticis reti. Acīmredzot Smiltenes pusē tāda vārda īpašnieku ir maz.
Alfrēdu nav daudz arī visā Latvijā, tikai 1002 (pēc www.draugam.lv norādītās informācijas).Alfrēds Zalāns pie sava vārda ticis, pateicoties mammai baltvācietei Amālijai. Savukārt viņa tēvs bijis no Latgales, un tad nu Latgales radi brīnījušies, kur puikam šitāds vārds – Alfrēds – izdomāts. Pat izrunāt gandrīz nevarot.
Pie sirds dārzs un mežsVārdadienu gaviļnieks sagaida savā privātmājā Smiltenē. Dārzā pilnā sparā zied flokši, dobēs aug kāposti, gurķi, burkāni, ķiploki un cita šās vasaras raža. Kopš dzīvesbiedrei Ērikai vairs nav tik laba veselība, viss dārzs ir Alfrēda aprūpē, ieskaitot sēšanu un stādīšanu pavasarī un ravēšanu vasarā. Seniors par to nesūrojas, jo strādāt dārzā viņam patīk. Esot lauku zēns no Līvānu puses un pie tādiem darbiem pieradis kopš bērnības. Tāpēc mīļākie gadalaiki ir pavasaris, kad daba mostas un dārzs atdzīvojas, un vasara, kad dārzā un mežā var ievākt ražu. Ziemā seniors kurina māju, skatās televizoru, seko līdzi notikumiem politikā.Tagad Alfrēds raizējas, vai šogad viņa dārzā būs āboli. Kad ābeles ziedēja, tad bija baltās kupenās, bet nu āboli pamatīgi birst nost pirms laika. “Nezinu, vai kas paliks pāri līdz ražai. Taču man ir tik laba ‘Sīpoliņa’ šķirnes ābele! Āboli pagrabā glabājās līdz maijam, un vēl sulu izspiedu līdz pat 100 litriem, jo žēl laist ražu postā. Ko Dieviņš Tētiņš devis, par to jāpateicas,” uzskata seniors.Līdz ar dārzu laiku prasa privātīpašumā esošais mežs Brantu pagastā. Pēc vētras postījumiem Alfrēds tur iestādījis egļu jaunaudzes un tagad kārto dokumentus, lai no Lauku atbalsta dienesta (LAD) varētu saņemt Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunaudžu kopšanai.“Bija vesela kaudze dokumentu jāiesniedz. Mežzinis arī stingri dabā skatās, lai viss būtu izkopts, un vēl brauks pārmērīs platības, vai tās atbilst dabā. Arī no LAD brauks un pārbaudīs,” stāsta Alfrēds. Mežs viņam pie sirds ir visu mūžu. Savulaik daudz laika ticis pavadīts medībās.
Nostrādāja ar portfeli rokāsPēc profesijas Alfrēds Zalāns ir latviešu valodas un literatūras skolotājs, Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultātes absolvents. Augstskolā Alfrēds arī nolūkoja sev sievu kursabiedreni Ēriku. Šogad martā apritēja 55 gadi kopš abu kāzām. Taču, pēc izglītības būdams pedagogs, Alfrēds par savu dzīvi teic, ka gandrīz visu laiku nostrādājis ar portfeli (vadošos amatos – redakcijas piezīme). Sākumā bijis kādreizējā Saldus rajona Vadakstes pamatskolas direktors, līdz 1967. gadā ar sievu Ēriku pārcēlās uz Smilteni pie Ērikas vecmāmiņas. Vispirms Alfrēds bija direktors Bilskas pamatskolā, pēc tam – Smiltenes vidusskolā. Daudzus gadus viņš strādāja arī pašvaldībā – vispirms par Smiltenes pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju, pēc tam – par Brantu pagasta padomes priekšsēdētāju līdz aiziešanai pensijā. Alfrēdam un Ērikai ir divi bērni – meita Sandra un dēls Raivo. Abi dzīvo un strādā Rīgā. Ir arī liels mazbērnu pulciņš. Viņi tēvu un vectētiņu neaizmirst un brauc ciemos.
