Līdz jaunā mācību gada sākumam atlicis mazāk par mēnesi, tāpēc izglītības iestādēs jāsteidz vēl pēdējie sagatavošanās darbi, lai skolēni un bērnudārzu audzēkņi varētu ar prieku vērt savas skolas vai bērnudārza durvis.
“Ziemeļlatvija” jau vēstīja par notiekošajiem remontdarbiem novada vispārizglītojošās skolās. Lai uzzinātu, vai tikpat čakli jaunajam darba cēlienam gatavojas arī novada lielākajā pirmsskolas izglītības iestādē, otrdien “Ziemeļlatvija” viesojās bērnudārzā “Pasaciņa”. Tur pašlaik strādā ne tikai divas dežūrgrupas, kurās maksimāli var uzņemt 55 bērnus, bet norit arī vērienīgi remontdarbi.
Gaumīgi raiba kā dzeņa vēdersPie galvenajiem ieejas vārtiem sagaida bērnudārza saimniece Laila Ozoliņa. Viņa priecīgi stāsta, ka paralēli divu grupu un galvenās kāpņu telpas remontam notiek arī Friča Roziņa ielas brauktuves paplašināšana, bedru likvidācija, kā arī gaidāma jaunas asfalta kārtas uzklāšana. Pirms diviem gadiem ielai abās pusēs ar bruģi izklāja ietves, jo līdz tam šī iela vairāk atgādināja lauku ceļu, nevis ielu pa kuru katru darba dienu uz bērnudārzu jānokļūst vismaz diviem simtiem bērnu.Jaunā grupa atvērsies bērnudārza ēkas ziemeļu pusē, tāpēc tās sienas būs saulainās, siltās krāsās. L. Ozoliņa ir pateicīga Valkas mākslas skolas direktorei Marutai Stabulniecei par profesionālajiem ieteikumiem, kā telpas padarīt siltas un mājīgas. Interesanti, ka grupiņā katra siena būs nokrāsota atšķirīgā krāsā. Tāpat L. Ozoliņa uzteic celtniecības darbu vadītāju Eduardu Murinu, ar kuru izdodas rast kompromisu un lieliski sadarboties ikvienā jautājumā. Vislielākais gandarījums ir par notiekošo centrālo kāpņu telpas remontu, kas tur nav pieredzēts 35 gadus. Tas atbildīs visām prasībām, kas jāievēro pirmsskolas izglītības iestādēs. Proti, pakāpieni būs izklāti ar neslīdošo grīdas segumu, turklāt būs ierīkota arī zemāka marga, kur mazuļiem pieturēties. Arī te katra siena būs nokrāsota atšķirīgā krāsā. Ja tagad bērnudārza ēkas katrs korpuss jau ir citā krāsā, un tāpēc “Pasaciņa” ir pamanāma jau pa gabalu, tad tagad, pēc remonta, arī daļa iekštelpu būs gaumīgi raiba kā dzeņa vēders. Tas viss paveikts 12 gadu laikā, kopš L. Ozoliņa strādā par šīs iestādes vadītāju. Sākotnēji bija iecere, ka katru gadu izdosies izremontēt kaut vienu grupu. Reizēm tas īstenojies, reizēm – nē. Taču zinot, kādā diezgan katastrofālā stāvoklī bija lielākais tolaik pilsētas bērnudārzs, tik tiešām paveikts ir milzīgs darbs. Galvenais, ka mazuļiem ir radīti atbilstoši apstākļi personības izaugsmei un attīstībai, savukārt darbiniekiem ir patīkami nākt uz darbu un strādāt sakārtotā vidē. Nenoliedzami, iestādē vēl ir dažas grupas, kas prasās pēc kārtīga remonta, īpaši – tualetes telpās, taču L. Ozoliņa uzskata, ka viss būs. Nav pamata šaubīties, jo līdz šim novada dome par prioritāti uzskatījusi izglītības jomas sakārtošanu. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka aizvadītajā mācību gadā pašvaldība Kārķu skolā izremontēja pirmsskolas izglītības iestādi. Tiek spriests arī par Ērģemes bērnudārza rekonstrukciju.
Ja grib strādāt, tad viss ir izdarāmsŠīs nedēļas sākumā abās dežūrgrupās uzturējās 38 bērni. L. Ozoliņa atzīst, ka vairāki bērni nav ieradušies objektīvu apstākļu dēļ, jo ir apslimuši. Lai dotu iespēju bērniem, kuri pēc vecāku pieteikumu iesniegšanas ar lūgumu iestādes vadībai rast iespēju bērnam arī vasaras mēnešos apmeklēt “dārziņu”, bet pēc objektīva un stingra izvērtējuma palika ārpus svītras, vadītāja nolēmusi piedāvāt rindas kārtībā arī viņiem šomēnes apmeklēt bērnudārzu. L. Ozoliņa atklāj, ka pavisam tika saņemti 90 vecāku iesniegumi. Tas nozīmē, ka Valkā ir ļoti liels pieprasījums pēc “Pasaciņas” pakalpojumiem. To pierāda arī fakts, ka bērnudārzs strādā 12 mēnešus bez pārtraukuma. Tas nav viegli, īpaši tagad, kad ēkā notiek remontdarbi. Taču, kā uzskata iestādes vadītāja, – ja grib strādāt, tad viss ir izdarāms! Vienīgais, kas uztrauc vadītāju, ir atalgojuma jautājums. Pašlaik “Pasaciņā” vērojama darbinieku paaudžu maiņa, jo trīs pirmsskolas izglītības pedagogi jau ir pensijas vecumā. Par laimi, divas pieredzes bagātās darbinieces ir piekritušas turpināt darbu. Vadītāja ir gandarīta, ka arī izdevies veiksmīgi nokomplektēt jaunās – desmitās grupas – personālu, taču tas nav pamats īpašam priekam, jo sāp sirds par darbiniekiem, kas visu savu sirdi un dvēseli atdod bērniem, bet algas dienā saņem neadekvātu samaksu. Turklāt joprojām ir sarežģīti atrast darbiniekus ar tik zemu atalgojumu, bet lielām prasībām, piemēram, grupas audzinātājai jābūt augstākajai pedagoģiskajai pirmsskolas izglītības skolotāja izglītībai. Turklāt darbiniekam regulāri ir jāpaaugstina izglītības līmenis – trijos gados vismaz 36 stundas jāapmeklē kvalifikācijas celšanas kursi. Valsts noteikusi,- ja darbinieks to visu īsteno un viņam ir vismaz desmit gadu ilga darba pieredze, tad noteiktā augstākā samaksas likme ir 420 eiro pirms nodokļu nomaksas. L. Ozoliņa ir pateicīga novada domei par iespēju nedaudz no pašvaldības līdzekļiem piemaksāt pedagogiem, taču arī tas neatrisina gadiem risināto, bet joprojām samilzušo problēmu.
