Šonedēļ Valkā bija ieradusies populārā mūzikas festivāla “Bildes” idejas autore, rīkotāja un biroja vadītāja Tija Auziņa.
Šonedēļ Valkā bija ieradusies populārā mūzikas festivāla “Bildes” idejas autore, rīkotāja un biroja vadītāja Tija Auziņa. Viņas attiecības ar Valku ir īpašas, jo šeit ir pavadījusi bērnību, mācījusies tagadējā Valkas ģimnāzijā un mūzikas skolā.
Sarunai ar “Ziemeļlatviju” izstādes organizatore varēja atlicināt gaužām maz laika. Tās sākumā viņa strikti nosaka, ka par savu personīgo dzīvi nerunās, tāpēc rada diezgan noslēgtas un nepieejamas personības tēlu. Toties sarunājoties ar savu krustmāti Ēriku Blūmu un uz festivāla “Bildes” ceļojošās izstādes atklāšanu atnākušajiem skolas biedriem, Tija staro priekā. Acīmredzot atmiņas par Valkā pavadītajiem bērnības un skolas gadiem viņai ir nozīmīgas un mīļas.
Kā pašas meita
Uz “Ziemeļlatvijas” aicinājumu pastāstīt par savu krustmeitu, valcēniete Ērika Blūma samulst, bet labprāt atzīst, ka Tiju uztver kā savu meitu. Viņas abas nesaista nekāda radniecība, bet savulaik Ē. Blūma draudzējusies ar Tijas vecākiem. Piecu gadu vecumā meitenei kultūras namā notikušas kristības, un viņa par savu krustmāti bija izvēlējusies tieši Ēriku.
“Tija draudzējās ar manu dēlu Valdi. Meitene mani ļoti iemīlēja. Bērnībā viņa bija ļoti smuks, aktīvs, dzīvelīgs un saprātīgs bērns,” atceras krustmāte. Viņa atzīst, ka abas saista tāda neredzama garīga saikne. Krustmāte vienmēr interesējas par to, ko dara krustmeita un lepojas par viņas neatlaidību. Ē. Blūma atzīst, ka pēdējos gadus sakari bija pārtrūkuši, bet nekad viņa nav aizmirsusi par savu Tiju.
“Es visu zinu par krustmeitu, un viņa par mani. Mums vienmēr bijušas sirsnīgas un mīļas attiecības,” atzīst Ē. Blūma. Viņa Tiju vienmēr uzskatījusi kā savu bērnu un pieļauj, ka arī Tija viņu uzskata kā par savu mammu. Krustmāte atceras, ka Tijai pēc tēva aiziešanas mūžībā nācās piedzīvot grūtus laikus, vienai pašai dzīvojot Rīgā, bet neatlaidība un uzņēmība vienmēr viņai dzīvē palīdzēja tikt uz priekšu.
“Tija visu dzīvē panākusi saviem spēkiem. Viņa ir ļoti talantīga,” sarunas nobeigumā saka krustmāte. Viņu tas priecē un sniedz sirdsmieru.
Atceras skolas laikā paveiktās blēņas
Tija uz izstādes atklāšanu Valkas novadpētniecības muzejā ielūgusi savus tuvākos bērnības un skolas draugus. Sarunājoties pie kafijas, viņi visi galvenokārt ar smaidu uz lūpām atceras skolas laikā paveiktās blēņas. Uz to Tijai esot bijis īpašs talants. Viņa joprojām ar cieņu stāsta par savu pirmo skolotāju Āriju Āķeri, kura pēdējos darba gadus pavadīja Trikātas pamatskolā un tagad dzīvo Trikātā.
“Vai jūs atceraties, kāds skolotājai Āķerei bija glīts rokraksts. Viņai vēl šobaltdien rokraksts nav izmainījies,” sajūsminās bijusī audzēkne. Skolas laikā Tija dziedājusi korī. Reiz par skaļu smiešanos, jo diriģente skolēnu priekšā pakāpusies uz krēsla, Tija piespiedu kārtā vesta pie skolas zobārsta. Tad gan meitene bijusi pārbijusies. Vēl spilgtā atmiņā palicis skolas kalniņš, no tā ziemā drosmīgākie uz somas laidušies lejā pa ledu. Tija kopā ar klases puikām vienmēr izmantojusi iespēju nošļūkt uz dibena. Reiz, sēžot uz somas, izlijusi tintes pudele, un visas grāmatas un burtnīcas bija nokrāsojušās zilas.
Tija kopā ar skolas biedriem ar kori piedalījusies Dziesmu svētkos. Kādu vakaru četri drosminieki izdomājuši no savas nakšņošanas vietas doties uz patālo Rīgas 49. vidusskolu, kur notika meiteņu vokāli instrumentālo ansambļu priekšnesums. Sākums iekavējies, bet valcēnieši neatlaidīgi to gaidījuši, kamēr skolas zālē ienākuši Valkas vidusskolas administrācijas pārstāvji. Nākamajā dienā bēdzējiem bijis jāierodas pie toreizējā Valkas rajona Izglītības nodaļas vadītāja, lai sniegtu paskaidrojumus. Četrotne neuzskatījusi par vajadzību pielūgties un par savu sazvērestību iesēdināti vilcienā un no Rīgas atsūtīti uz mājām. Tija Dziesmu svētku koncertu klausījusies pa radio, tupot biešu vagā.
Tijai spilgtā atmiņā palicis pirmais brauciens ar motociklu. Tas beidzies ar šoku, jo mocis ar visu stūrētāju gandrīz iebraucis Gaujā. Kopš tās reizes viņai joprojām esot bail sēsties uz motocikla.
“Lai gan skolā mums visādi gāja, mācījos labi un biju pionieru vienības priekšsēdētāja un skolas komjaunatnes sekretāre,” smejas bijusī valcēniete. Tija vienmēr cenšas apmeklēt Valkas vidusskolas salidojumus un tikties ar savējiem. Tā esot svēta lieta. Skolas biedri atzīst, ka viņa bijusi aktīva un sabiedriska skolniece. Bijušie klases zēni, kuriem jau ir sirmas galvas, atceras, ka Tija vienmēr skaļi smējusies, ja viņai kāds, izrādot simpātijas, pieķēris pie sāniem. Tijai ļoti kut. Vēl viņai esot īpašs žests, kad tiekot uzsaukts tosts un pacelta vīna glāze. Toreizējām Valkas vidusskolas skolniecēm neklājas prasīt par gadu skaitu, vienīgi var nojaust, ka viņiem visiem aiz muguras ne viena vien dzīves vētra. Toties viņi visi joprojām atceras cits par citu un labprāt arī tiekas.
Dzīvē galvenais – festivāls “Bildes”
Tija gan sarunā ar skolas biedriem, gan “Ziemeļlatviju” atzīst, ka viņas dzīves galvenais projekts ir festivāls “Bildes”. Pašlaik viņa iesaistījusies arī projektā kopā ar grupu “Līvi” un Liepājas simfonisko orķestri. Bijusī valcēniete rosina Valkas domes amatpersonas rīkot grandiozu koncertu arī Valkā un sola sniegt atbalstu tā organizēšanā. Pašlaik tiekot gatavots koncerts, kas notiks jūlija sākumā Jēkabpils pilsētas svētku ietvaros.
Ikdienā Tija strādā “Bilžu” birojā. Viņas pārziņā ir organizatoriskais darbs, kas saistīts ne vien ar paša festivāla rīkošanu, bet arī citām aktivitātēm – zīmējumu konkursu izsludināšanu skolēniem, izbraukuma izstādes kūrēšanu un topošās Latvijas rokmūzikas enciklopēdijas veidošanu. Biroja vadītāja atzīst, ka šis projekts aizņem ļoti daudz laika.
