Anita Anitīna
* * *
Visu vakaru pūcēns skaļi sauc, Visu vakaru skaļi stāsta: ‒ Ū, it neviena pie manis nav,Ū, nav, kas galviņu glāsta.
Atsaucas suns ar skaļu: ‒ Vau, vau! Mazais, nebēdā, mamma drīz pārnāks. ‒ Bet pūcēns tik savu: ‒ Ū, nav, mammas nav. ‒ Un asaras slauka spārnā.
Atsaucas skaļa mašīnas balss: ‒ Neklaigā, brauc man līdzi!Redzēsi pasauli, redzēsi daudz. ‒ Atbild pūcēns tai: ‒ Ū, man nav brīvi.
Ū, mamma teica, lai gaidu tepat, Ū, teica, ka ilgi nebūs, Bet ir. ‒ Un dzidra asara Klusi ieripo spārnā.
* * *
Kā gliemeži Nesam dzīvi sev līdzi, Lai kur mēs pagrieztos, Lai kur ietu, Visur mums vajag Kaut ko savu ‒ Savu kaktiņu, savu vietu.
Reizēm gan gribas neprātīgi Prom no visiem, No visa, no sevis, bet… Lai kur ietu, Kur slēptos, kur bēgtu, Jānes ir tas, Ko Liktenis devis.
Lai vai cik smagi reizēm būtu, Pat ja gribas Mainīt pret citu, Nevar to nomest, Nevar samainīt, nevar… Un kur gan svešu Dzīvi mēs liktu?
