Pasaule pamazām savelkas dūrē. Baltijas jūrā pie Latvijas, Somijas un Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem aizvien biežāk parādās Krievijas militārie kuģi, bet gaisā – aviācija. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņa valsts atjaunos PSRS laiku ietekmi jūrās. ASV paplašina sankcijas pret Krieviju, bet Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube paziņojis, ka nākamgad Latvija no ASV iegādāsies pretgaisa aizsardzības raķetes “Stinger”, jo tieši pretgaisa aizsardzība palikusi kā vājākais valsts aizsardzības posms.Ar katru mēnesi bruņošanās kļūst intensīvāka, kas prasa arī vairāk naudas. Joprojām nevaram atvēlēt NATO pieprasītos divus procentus naudas no budžeta, bet Latvija lielu līdzekļu daudzumu, kā atzīst Valsts kontrole, izdevusi nelietderīgi prezidentūras laikā Eiropas Padomē, un, kaut uz to laiku papildus pieņemti darbā vairāki cilvēki, pastāvīgajiem ierēdņiem vēl izmaksātas krietnas prēmijas. Taču, kad runa ir par bruņojumu, atbilde vienmēr ir viena – nav naudas.Izskatās, ka Latvijas vara mierīgi guļ, paļaujoties uz NATO 5. pantu. Drošāk gan būtu ticēt savām aizsardzības spējām, jo gan Amerikā, gan Eiropā iedzīvotāji izturas ļoti rezervēti pret došanos palīgā citiem, ja tiem draudētu briesmas. Vai šo valstu politiķi riskēs, zinot cilvēku skepsi, un palīdzēs Latvijai X stundā, kad pašiem gaidāmas vēlēšanas, grūti teikt. Būs atkal spriešana un skaidrošanās, taču Krievijas karaspēks nokļūt Rīgā spēj dažās stundās. Pašiem jāstiprina aizsardzības spējas, bet to var darīt, visus “liekos” budžeta līdzekļus novirzot militārām vajadzībām. Citādi visam pārējam nebūs nekādas nozīmes.
