Eiropas galvaspilsētā Briselē ik pa brīdim uzvirmo runas par kopienas lielāku federalizāciju. Nupat par to atkal runāja Francijas prezidents Fransuā Olands. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk likumu visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs varētu pieņemt centralizēti un tie būtu obligāti visām dalībvalstīm. Optimisti uzskata, ka tas nāktu par labu visiem, jo saīsinātos lēmumu pieņemšanas laiks, kas tagad ir pārlieku garš, jo masīvajam birokrātiskajam aparātam kopīgo lēmumu pieņemšanā jāpanāk pilnīga vienprātība. Saprotami, ka valstu pozīcijas un uzskati ne reti ir diezgan atšķirīgi, jo katra kopējo deķīti velk uz savu pusi.Cik izdevīgs vai neizdevīgs lēmums par dziļāku integrēšanos kopējā valstu savienībā būtu Latvijai? Mūsu politiķu domas par to ir diametrāli pretējas. Nacionāli noskaņoti ļaudis uzskata, ka tas ir ceļš uz nacionālās identitātes un līdz ar to valstiskuma zaudēšanu. Savukārt pozitīvi noskaņotie tic, ka federalizācija ļautu ātrāk izlīdzināt starpību starp bagātajām un nabadzīgajām ES valstīm. Tātad tas būtu izdevīgi arī Baltijas valstīm, kuras šajā valstu savienībā atrodas salīdzinoši neilgu laiku. Šo pieeju atbalsta arī Igaunijas prezidents Ilvess. Demokrātiskajam federālismam vajadzētu aizstāvēt mazākos, tas nozīmē, ka lielākā aizstāvībā nokļūtu Baltijas valstis. Jo vairāk noteikumu, jo labāk ir aizsargātas mazāko intereses. Protams, naivi domāt, ka visās Eiropas Savienības valstīs būs vienādas algas, pensijas un sociālā aizsardzība. Taču pakāpeniska izlīdzināšanās varētu sākties. Nepamet sajūta, ka dzīvojam it kā krustcelēs, jo kāds paredz ES izaugsmi, bet cits – tās sabrukumu. Laiks rādīs.
