Šonedēļ Valkā notiek Vēstures skolotāju biedrības Vasaras dienas – tālākizglītības kursi, uz kuriem ir ieradušies vēstures pasniedzēji no visas Latvijas. Otrdien tos atklāja Valkas pamatskolā.
Skolotājus sveica Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un nolasīja lekciju par Valkas vēsturi. V. A. Krauklis uzsvēra, ka Valka dzīvo ar diviem moto: “Pilsēta, kurā sākas Latvija” un “Viena pilsēta divās valstīs”.
Par brīvu Latviju – jau 1917. gadāViņš skaidroja, ka pirmais moto neattiecas tikai uz pilsētas ģeogrāfiju. Tas nozīmē arī vēsturisku Latvijas sākumu, par kuru vēstures grāmatās ir maz minēts. Pašlaik oficiāli tiek atzīmēta Latvijas neatkarības proklamēšana 1918. gadā, taču gadu iepriekš savā pirmajā sesijā deklarāciju par autonomu Latviju Vidzemes, Kurzemes un Latgales apriņķos pieņēma Latvijas Nacionālā pagaidu, vēlāk Latvijas Nacionālā padome, ko dibināja Latvijas politiskās partijas. Tās priekšsēdētājs bija Voldemārs Zamuēls.Iespējams, šis fakts noklusēts tādēļ, ka deklarācijā minēta autonoma Latvija, taču V. A. Krauklis atgādināja, ka arī Tautas fronte sākumā minēja tikai ekonomisko neatkarību, kaut patiesībā cīnījās par brīvu valsti. “Tas nozīmē, ka 1918. gadā veidoja Latvijas mājas sienas, bet pamatus ielika 1917. gadā Latvijas Nacionālā padome,” tēlaini salīdzina V. A. Krauklis.
Pedagogi atzīst stāstījumuValkas pamatskolas vēstures skolotāja Ingrīda Sebre atzīst, ka tā ir patriotiska un ļoti normāla koncepcija. Vaicāta, vai tagad bērniem ir interesanti pētīt un izzināt vēsturi, skolotāja atbild: “Vēsture ir ļoti duāla un subjektīva lieta. Katram ir savs atmiņu stāstījums par politisko varu un kā tā ietekmējusi stāstītāja dzimtu. Stāstu ir daudz arī Valkā. Tie ietver atmiņas gan par Tautas fronti, gan barikādēm. Ir svarīgi valstij nozīmīgā brīdī pieņemt lēmumu, kurā pusē nostāties, jo izšķirīgos brīžos neitrālam palikt nav iespējams. Bērniem Tautas frontes laiks ir vēsture, un viņi to mācās no grāmatām. Šādi pasākumi ir kolosāli un laika pārbaudi izturējuši. Šogad 19. reizi notiek vēsturnieku vasaras dienas,” uzsver I. Sebre.Tās dod iespēju ikvienam individuāli apgūt attiecīgā novada vēsturi, pašiem visu redzot un izjūtot. “Arī bērnus vedam uz vēsturiskiem objektiem, lai viņi paši visu redzētu. Tā viņiem vēsture dziļāk paliek atmiņā. Arī skolotājiem ir vieglāk izskaidrot vielu, ja viņi paši visu ir apskatījuši,” apliecina I. Sebre.Vasaras dienās bija sabraukuši pedagogi no Krāslavas, Gulbenes, Smiltenes, Valmieras, Jelgavas, Ventspils un Liepājas. “Ikviens bērns vēsturi uztver individuāli. Tie, kurus tā interesē, meklē papildinformāciju, citi apmierinās ar stundās dzirdēto. Ja bērns nāk pie skolotāja ar jautājumu “kāpēc?”, tad tas ir pats labākais, ko var vēlēties,” apstiprina I. Sebre.Ērģemes pamatskolas vēstures skolotājs Valters Beldavs uzskata, ka V. A. Kraukļa koncepcija nav pretrunā ar vēsturi par Latvijas izveidošanos. “Tā ir pakāpeniskā soļa koncepcija. Pirmo soli spēra Valkā, un tas, kaut nebija liels, tomēr bija nozīmīgs, jo lika Lielbritānijai atzīt Latvijas izveidošanu,” skaidro V. Beldavs. Viņš uzskata, ka bērniem interese par vēsturi sākas 8. un 9. klasē, kad jāmācās par Latvijas brīvības cīņām. Seno laiku vēsture šķiet pārlieku tāla. Kad vēsturē parādās kāda bērna radinieks ar apbalvojumiem, tad uzreiz rodas cita interese,” stāsta V. Beldavs.Saulaines profesionālās vidusskolas vēstures pedagogs Viktors Aržanovs atzīst, ka pret vēsturi bērni izturas rezervēti. Vairāk patīk profesionālie priekšmeti. “Ieinteresēt var ar ekskursijām un vēsturisko objektu apmeklēšanu,” spriež V. Aržanovs. Viņš domā, ka katrā skolotāju saietā ir kāda “odziņa”. Šajā par tādu var uzskatīt novada priekšsēdētāja stāstījumu.Par pamatskolu sīkāk pastāstīja skolas direktore Nadežda Možarova. Pēc lekcijām viesi apskatīja pilsētu, bet nākamajā dienā apmeklēja novadpētniecības muzeju.
